Šlesers pārliecināts par savu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās, bet atklāts vēl jautājums par koalīcijas partneriem

Rīgas pašvaldības vēlēšanu saraksta prezentācijas pasākumā Šlesers pirmdien atzina, ka svarīgākais aspekts ir nevis lielākā mandātu skaita iegūšana, bet gan cik deputātu vietas partija iegūs un vai tai pietiks nepieciešamo politisko partneru koalīcijas izveidošanai.

Koalīcijas jautājums ir ļoti svarīgs, atzina Šlesers, paužot vērtējumu, ka pašlaik Rīgas domē un valdībā koalīcijās apvienojušies arī pretēju uzskatu politiskie spēki, tādēļ nenotiek attīstība.

Runājot par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, Šlesers norādīja, ka izskatīs sadarbību ar visiem, kuri ir gatavi palielināt pilsētas ieņēmumus.

Pēc Šlesera stāstītā, veidojot vēlēšanu sarakstu, LPV esot bijusi liela iekšējā konkurence. Sarakstā ir 63 vietas, bet gribētāju bijis daudz vairāk.

Viņš nosauca vairākus sarakstā iekļautos deputāta amata kandidātus, kurus dēvēja par Rīgas ministru kabinetu, piemēram, kādreizējais «Saskaņas» politiķis Andrejs Klementjevs varēšot nodarboties ar sociālajiem jautājumiem, bet kādreizējais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols varēšot vadīt Pilsētas attīstības komiteju.

Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāja, juriste Karina Plaude nodrošināšot cīņu pret korupciju, «NP Foods» kādreizējais vadītājs Rolands Gulbis strādāšot ar privātās publiskās partnerības projektu ieviešanu, piemēram, lai nodrošinātu Ziemeļu šķērsojuma izveidi.

Sarakstā iekļauti arī citi kādreiz zināmi politiķi, piemēram, bijušais deputāts Ringolds Balodis, kādreizējais Rīgas mērs no «tēvzemiešu» rindām Andris Ārgalis, Rīgas vicemērs, tolaik «Saskaņas» politiķis Sergejs Dolgopolovs un citi. Partijas sarakstā varēšot atrast arī ķirurgu un uzņēmēju Jānis Zaržecki, Viļa Krištopana dēlu Kasparu Krištopanu, kurš esot eksperts nekustamo īpašumu jomā, kā arī Šlesera dēlu Edvardu. Citi Krištopana un Šlesera dēli no LPV saraksta jau ir nonākuši Saeimas deputātu rindās.

Ja izdosies iegūt mēra amatu, Šlesers sola attīstīt ekonomiku, atlaist aptuveni trešo daļu ierēdņu un rosināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali par labu galvaspilsētai, kas gan ir likumdošanas jautājums un nav atrisināms ar pašvaldības lēmumiem.

Šlesers, līdzīgi kā virkne Rīgas politiķu pirms viņa, atzīmēja, ka daudzi cilvēki, kuri dzīvo Pierīgā, strādā galvaspilsētā, bet viņu maksātie nodokļi nonāk pašvaldībās, kurās viņi ir deklarēti. Tādēļ viņš kā Rīgas mērs rosinās, lai puse Rīgā strādājošo IIN maksājumu nonāk pašvaldībā, kurā cilvēks strādā, bet otra puse pašvaldībā, kurā cilvēks ir deklarēts.

Viņš atzina, ka šādas pārmaiņas nevar ieviest Rīgas domes pati, taču tā būšot LPV iniciatīva Saeimai un valdībai.

Politiķis pauda, ka liela daļa pašvaldības ierēdņu ir profesionāļi, un tādiem LPV esot gatava maksāt prēmijas. Taču šie ierēdņi esot «aplikti ar politiskajiem ierēdņiem», kuru pienesums esot ļoti apšaubāms. Šlesers teica, ka aptuveni 30% ierēdņu būtu jāatlaiž, atbrīvojoties no politiskajiem ielikteņiem. Līdzīgi saukļi par atbrīvošanos no politiskajiem ielikteņiem bija arī pēdējā sasaukumā Rīgā pie varas bijušajiem politiskajiem spēkiem, kad tie pārņēma varu no «Saskaņas», kas savulaik to Rīgā ieguva tieši kopā ar Šlesera toreizējo politisko spēku.

Viņš atgādināja savas partijas saukli: «Pacelsim Rīgu, pacelsim Latviju!» Ņemot vērā, ka Rīga ir vairāk nekā puse Latvijas ekonomikas, tad, paceļot Rīgu, izdosies pacelt arī visu valsti, pauda politiķis.

Šlesera ieskatā, Rīgai jākonkurē nevis ar Latvijas pilsētām un pat ne ar kaimiņvalstu galvaspilsētām Viļņu un Tallinu, bet gan ar Oslo, Helsinkiem un citām Ziemeļeiropas lielākajām pilsētām. Latvijas galvaspilsētai esot jākļūst par vienu no vadošajām pilsētām Eiropā. Viņaprāt, nespēja attīstīt Rīgu ir noziedzīga neizdarība.

Viņš solīja kādreiz panākt, ka lielākās daļas Rīgas centra ēku pirmajos stāvos vairs nebūtu uzrakstu «Pārdod». «Lielākā daļa kafejnīcu un veikalu tiks atkal atvērti. Mēs atvērsim visu vienā dienā. Mēs to panāksim. Man ir plāns, kā to izdarīt,» klāstīja Šlesers.

Viņš solīja panākt tādu Rīgas attīstību, kāda tikusi piedzīvota Džordža Armisteda laikā no 1901. līdz 1912.gadam, kas iegājusi vēsturē ar plašu celtniecību un labiekārtošanu. Viņš solīja, ka, viņam esot pie varas, Rīgā sāksies celtniecības bums, tiks celtas ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī viesnīcas, jo tūrisms būs tas, kas radīs pievienoto vērtību Rīgas centram.

Jau nākamajā pavasarī Rīgu ar Stokholmu savienošot prāmju satiksme ikdienas režīmā, kā arī Rīgā piestās vairāk kruīza kuģu.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai varētu atkārtoties 2009.gada situācijā, kad pēc Rīgas domes vēlēšanām viņš kļuva par Rīgas vicemēru, bet jau tā paša gada rudenī paziņoja, ka startēs Saeimas vēlēšanās, Šlesers atbildēja noraidoši.

Viņš uzsvēra, ka neplāno pamest Rīgu un startēt Saeimas vēlēšanās. Vienīgā iespēja, kad viņš varētu atteikties no Rīgas mēra amata, esot tad, ja viņam tiks piedāvāts veidot valdību un viņš kļūs par premjerministru.

Pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā.