Skolu direktori: Sasniegtais rezultāts bija pedagogu streika vērts

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns aģentūrai LETA sacīja, ka nu jau izglītības process ir atgriezies ierastajā ritmā un pastiprināta izglītības iestāžu uzmanība šobrīd esot vērsta uz eksaminācijas procesu, kur lielākie izaicinājumi saistīti ar pietiekamu cilvēku resursu nodrošināšanu.

Kalvāna ieskatā, streikā sasniegts pozitīvs rezultāts, bet Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl nepieciešams sniegt informāciju par piešķirtā finansējuma aprēķiniem, lai noņemtu jebkādas iesaistīto pušu bažas par streika prasību izpildi. Viņš uzskata, ka valdības ārkārtas sēde 26.aprīlī tika sasaukta sasteigti. Tā vietā sēdi varēja sasaukt 2.maijā, lai būtu laiks sagatavot visus nepieciešamos aprēķinus.

Savukārt citi skolu vadītāji aģentūrai LETA pauda neizpratni par to, ka «bija jāizmanto galēji pasākumi», lai izpildītu pedagogu prasības. Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas direktore Inta Korņējeva norādīja — lai arī protesta aktivitātes pedagogiem radīja vienotības sajūtu, viņai esot kauns, ka jādodas streikā, lai pievērstu valdības uzmanību situācijai nozarē, jo zems atalgojums esot tikai viena no problēmām. Pedagogu darba kvalitāti ietekmējot arī mācību materiālu neesamība un ļoti straujā darbinieku novecošana.

Līdzīgu nostāju pauda arī Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga, norādot, ka šobrīd pensijas vecumu sasniegušie pedagogi ļoti rūpīgi izvērtē, vai palikt skolā. Roga 21.aprīļa valdības ārkārtas sēdē arī vērsa ministru uzmanību uz to, ka ar piedāvāto finansējumu neesot iespējams vienlaikus gan sabalansēt pedagogu slodzi, gan palielināt atalgojumu. Viņa atzina, ka vēl nav paspējusi aprēķināt, vai 26.aprīlī piešķirtais papildus finansējums būs pietiekams.

Piektdien LIZDA nosūtīja IZM vēstuli, lūdzot līdz 10.maijam sniegt aprēķinus par piešķirto finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai un pedagogu darba slodzes balansēšanai. Arodbiedrība pauž bažas, ka piešķirtais finansējums varot nebūt atbilstošs, lai nodrošinātu streika prasību izpildi katrā no pedagogu grupām.

Jau ziņots, ka valdība 26.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas — no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem — no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Šī summa tiks piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9,04 miljoniem eiro, ko paredz valdības 21.aprīļa lēmums par pedagogu atalgojuma celšanu.

No 1.septembra tiks celta arī pedagogu zemākā algas likme. Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada 1.septembrī.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ — pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēneša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem — 1587 eiro, docentiem — 1270 eiro, lektoriem — 1017 eiro, asistentiem — 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības — IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas un IZM piekāpās, meklējot papildus miljonus pedagogu prasību izpildei.