Skolēnu lasītprasmes veicināšanai deputāti rosina pārskatīt mācību standartus un programmas

Otrdien Saeimas deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres skolēnu lasītprasmes veicināšanai, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas un vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» priekšlikumus.

Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS) vērsa IZM amatpersonu uzmanību uz to, ka pērn Latvijas Universitāte tālākizglītības kursos «Agrīnās lasītprasmes pārbaudes sistēma AcadienceTM Reading LV (DIBELS Next) lasītprasmes latviešu valodas testa (4. — 6.klašu grupai)» 40 skolotājiem bija iespēja apgūt testa rīku AcadienceTM (DIBELS Next), kas ir sasniegumu un lasītprasmes novērtēšanas tests, ar kura palīdzību var primāri novērtēt lasītprasmes traucējumus. «Katrā skolā vajadzētu vismaz vienu skolotāju, kurš mācētu rīkoties ar testu, lai skolēniem laikus pamanītu grūtības apgūt lasītprasmi. Kursu izmaksas vienam skolotājam ir 250 eiro, valstij šīs izmaksas šķita par dārgām, tādēļ skolotāji kursus vairs neapgūst,» situāciju raksturoja Batņa. Tikai saprotot lasītprasmes grūtību cēloņus, skolotājs spēj efektīvi palīdzēt skolēnam, uzsvēra deputāts, jo patlaban skolēniem vienā klasē ir ļoti atšķirīgi lasītprasmes līmeņi.

Viņš aicināja IZM pārskatīt nākamā gada valsts budžetu un atvēlēt vismaz 450 000 eiro lasītprasmes veicināšanai.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure rosināja pārskatīt matemātikas un dabaszinību standartu un programmas 1.klasē. Viņas ieskatā 1.klasē vismaz 1.semestrī visa uzmanība ir jāvelta lasītprasmes apguvei. Tikai tad, kad klasē visi bērni būs vienlīdz labi apguvuši lasītprasmi, viņi spēs sekmīgi apgūt visus pārējos mācību priekšmetus.

«Mammamuntetiem.lv» vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa ieteica IZM izglītot vecākus par viņu lomu un iespējām veicināt bērnu lasītprasmi. Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, Akmentiņa-Smildziņa akcentēja, ka priekšā lasīšana bērnam ir viens no būtiskākajiem vecāku ieguldījumiem bērnu nākotnes izglītībā, tai skaitā valodas bagātināšanā, iztēles attīstīšanā, lasītprasmes veicināšanā, taču vecāki Latvijā saviem bērniem priekšā lasa nepietiekami bieži. Piemēram, tikai divas no 11 ģimenēm grāmatu lasīšanu sasaista ar bērna panākumiem nākotnes izglītībā un karjerā.

Akmentiņa-Smildziņa ieteica rīkot regulāras ģimeni iesaistošas aktivitātes un kampaņas, kas vērstas uz priekšā lasīšanas veicināšanu. Tāpat vecāki sagaida, ka pedagogi daudz vairāk sadarbosies ar vecākiem, lai veicinātu bērnu lasītprasmes apguvi.

Sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzsvēra, ka valstij ir jābūt ilgtermiņa plānam lasītprasmes veicināšanai, turklāt svarīgi tajā iekļaut arī vecākus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāve Katrīna Kukaine atzina, ka LNB gadiem nav bijis stabila finansējuma, lai tā varētu īstenot lasītprasmes veicināšanas aktivitātes no kurām populārākā ir Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija. LNB darbinieki raksta dažādus projektus, lai piesaistītu finansējumu lasītprasmes veicināšanas pasākumiem.

Kā vēstīts, starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījumā «PIRLS 2021» kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība. Šādos apstākļos tika ieviests arī jaunais mācību saturs, kas ir vēl viens iemesls lasītprasmes kritumam.

Latvijas skolēnu lasītprasme atbilst vidējam lasītprasmes līmenim, kas atbilstoši pētījuma metodoloģijai ir no 475 līdz 549 punktiem.

Pētījums liecina, ka 6% jeb aptuveni katrs 17.skolēns Latvijā nesaprot izlasīto tekstu. Iepriekš pētījumos šādu rezultātu uzrādīja tikai 1%- 2% skolēnu.

Saskaņā ar «PIRLS» definīciju skolēniem 4.klasē būtu jāuzrāda tāds zināšanu līmenis, kas liecina, ka viņi var izmantot lasītprasmi, lai mācītos, nevis vēl joprojām mācās lasīt. Iepaliekot lasītprasmē, skolēni atpaliek arī citos mācību priekšmetos.

Pētījums arī parādījis, ka Rīgas skolēnu lasītprasme ir ievērojami augstāka par to skolēnu prasmēm, kuri dzīvo laukos — 2021.gadā Rīgas skolēnu vidējais sniegums lasītprasmē bija teju 550 punkti, kamēr laukos skolēnu lasītprasme vērtējums vidēji bijis nedaudz virs 510 punktiem. Lielo un mazo pilsētu skolēnu vidējā lasītprasme 2021.gadā vidēji novērtēta ar 520 līdz 530 punktiem.

VISC pārstāvji komisijas sēdē atzīmēja, ka arī no skolēnu snieguma centralizētajos eksāmenos izriet, ka to lasītprasme ir dažāda — daļai skolēnu sagādā grūtības uzdevumu nosacījumu izlasīšana un izpratne, atbilstošu lasīšanas stratēģiju izmantošana. Lasītprasmi ietekmējot arī digitālo ierīču izmantošana, kas veido savādāku teksta izpratni — bērni tekstu lasa nosacīti «strēmelēs».