Siliņa: Valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību

«Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt,» teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. «Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā,» teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Premjerministre stāstīja, ka FICIL ikgadējais «Sentiment index» palīdz saprast, kādās jomās Latvija neaug un ko vajag «darīt labāk». Viņa arī uzsvēra, ka valdība ļoti nopietni pieiet FICIL pārskatiem un arī rīkojas atbilstoši tiem.

Siliņa teica, ka valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tostarp kā piemēru Siliņa minēja, ka ir reformēta Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), un tā tagad darbojas ātrāk un efektīvāk. Tāpat, pēc Siliņas teiktā, ir samazināta birokrātija, īpaši nekustamā īpašuma un būvniecības nozarē.

Ministru prezidente stāstīja, ka valdība mazina barjeras, kas traucē attīstīt uzņēmējdarbību. Viņa arī norādīja, ka rezultāti jau ir redzami — pieaugošas investīcijas un stiprāka tirgus aktivitāte.

«Es ticu Latvijai un tās potenciālam. Latvija ir maza valsts, bet tā ir arī mūsu priekšrocība, jo mēs varam reaģēt ātrāk un efektīvāk. Tas nozīmē, ka mēs varam apsteigt citas ekonomikas. Kā mēs to varam izdarīt? Skrienot ātrāk, ticot Latvijas spējai uzvarēt un, galvenais, strādājot kopā publiskajam un privātajam sektoram,» teica Siliņa.

Viņa stāstīja, ka investīciju apmērs ir atkarīgas arī no pašapziņas, tāpēc Latvija investē drošībā, aizsardzībā, kiberdrošībā, enerģētiskajā drošībā, un veido militāro industriju.

«Latvija nav viena. Mēs redzam nozīmi reģionālajai sadarbībai, būvējot infrastruktūru, paplašinot tirgus un nodrošinot stabilitāti, un ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā,» teica Siliņa.

Viņa arī stāstīja, ka šonedēļ ir plānota trīs Baltijas valstu premjeru tikšanās, lai diskutētu par to, kā palielināt ekonomiku.