Siliņa uzsvēra, ka Latvija līdz šim ir atbalstījusi sankcijas un turpinās par tām diskutēt ar pārējām ES dalībvalstīm. Ministru prezidente sagaida, ka ES līmenī valstis turpinās virzīties uz priekšu ar jautājumu par Krievijas iesaldēto līdzekļu procentmaksājumu novirzīšanu Ukrainas rekonstrukcijai vai papildu militārajam atbalstam Ukrainai.
Tāpat Siliņa akcentēja, ka pašmāju līmenī šonedēļ Saeimā varētu tikt skatīts Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizlieguma likumprojekts. Papildus tam premjerministre kā «ļoti pareizu lēmumu» raksturoja tā dēvētā «Maskavas nama» pārņemšanu valsts īpašumā.
«Es domāju, ka tas ir bijis ļoti pareizs lēmumus — nepieļaut šajā ēkā jebkāda veida propagandas darbību. (..) Citiem kolēģiem Eiropā ir daudz jautājumu mums, kā mēs to esam juridiski izdarījuši, jo nav noslēpums, ka tas ir gana sarežģīts juridisks jautājums,» sacīja Siliņa.
Jau vēstīts, ES līdz 24.februārim jāvienojas par sankciju 13.kārtu un jāturpina izstrādāt jaunas sankcijas pret Krieviju, īpaši pievēršot uzmanību sankciju apiešanas novēršanai. Latvija vēlas, lai tiktu sperti konkrēti soļi un jau martā ES varētu sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu.
Tāpat vēstīts, ka arī 2023.gada septembrī Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju bija iesaldējušas apmēram 74 miljonus eiro.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.