Siliņa šodien sāks pildīt ārlietu ministra pienākumus

Bijušajam premjeram Krišjānim Kariņam (JV) trešdien bija pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.

Kā ziņots, Kariņš pēc Ministru prezidenta amata laika privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Tāpat Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Kā ziņots, šonedēļ par gaidāmo ārlietu ministra amata kandidātu Saeimā, visticamāk, vēl netiks lemts, pēc koalīcijas sanāksmes apliecināja valdības vadītāja Siliņa.

Diskusijas vēl turpinās un Siliņa vēlas būt pārliecināta, ka kandidātam, ko «Jaunās vienotības» politiķe nosauks koalīcijai, būs arī politiskās spējas pārstāvēt Latviju.

Ārlietu ministra amatā nepieciešams aktīvs cīnītājs, kurš ir zinošs politikā, pēc JV vadības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Siliņa, ministra amata kandidāta vārdu joprojām nenosaucot.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi — bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.

Kuluāros iepriekš pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tomēr «Progresīvo» politiķi norāda, ka rokāde nenotikšot.

Tāpat iepriekš pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, tomēr Lībiņa-Egnere šādu rokādi esot noraidījusi.