Viņa atzina, ka projekts Latvijā ir ļoti apspriests un tam pievērsta liela uzmanība, tostarp Saeimā izveidojot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. «Politikā visi cīnās par uzmanību. Es nedomāju, ka tas ir labi projektam,» teica Siliņa.
Tikšanās laikā ar Baltijas kolēģiem esot apspriests «Rail Baltica» finansējuma trūkums, kā arī tas, ka visu triju valstu premjeriem jākoordinē sava rīcība kopīgi, lai šo finansējumu atrastu.
Siliņa atzina, ka tad, ja nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā izdosies dabūt to finansējumu projektam, kas pašreiz ir ieplānots, tas būtu ļoti labi.
Jau vēstīts, ka «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.