Siliņa neizslēdz iespēju aizsardzības tēriņus līdz 4% no IKP sasniegt jau šogad

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. «Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk,» sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Kā vēstīts, Siliņa un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) 18.februārī teica, ka Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP.

Premjere toreiz sacīja, ka finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, «kur ir kāda pārklāšanās».

Premjere saskata iespēju «iet roku rokā» ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās. Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Valdība šodien izvērtējusi, kā saīsināt valsts drošībai vajadzībām nepieciešamo preču piegāžu laikus, kā arī vienojusies, ka tiks stiprināta valsts aizsardzības korporācijas tālākā attīstība.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem teica, ka panāktā vienošanās par tēriņiem 4% apjomā no IKP ir nepieciešama, lai stiprinātu 26 aizsardzības prioritātes, kuras paredz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns. Šīs prioritātes ir, piemēram, ieguldījumi pretgaisa aizsardzībā, krasta aizsardzībā, artilērijas sistēmās, kājnieku kaujas mašīnās, munīcijā un bezpilota ierīcēs.

Jau ziņots, ka 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,45% no iekšzemes kopprodukta jeb 1,56 miljardi eiro. Izejot no šiem skaitļiem, lai aizsardzības budžets šogad būtu sasniedzis 4%, tam būtu bijis jābūt par aptuveni 240 miljoniem eiro lielākam, savukārt 5% sasniegšanai būtu bijis nepieciešams par aptuveni 690 miljoniem eiro lielāks aizsardzības budžets.