Siliņa neapmierināta ar novēloto šūnapraidi saistībā ar dronu incidentu Rēzeknē

Siliņa to atzina žurnālistiem pēc Krīzes vadības sēdes, ko premjere bija sasaukusi saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Premjere uzsvēra, ka ir jāatceras, ka šādi gadījumi ir Krievijas kara Ukrainā sekas un jābūt gataviem, ka šādi incidenti atkārtosies.

Pēc viņas teiktā, šūnapraide šodien esot strādājusi, bet Siliņu neapmierina situācija, ka tā tika izmantota tikai pēc tam, kad incidents naftas produktu uzglabāšanas bāzē Rēzeknē jau bija noticis. Kādēļ tā — par to skaidrojums tikšot prasīts no aizsardzības ministra Andra Sprūda (P).

Ministrs preses konferencē Rēzeknē sacīja, ka jautājums par to, vai šūnu apraide nav bijusi novēlota, ir pamatots. Tāpēc ir jāizvērtē, kas ir nostrādājis, bet kas nav.

«Es arī šādu izvērtējumu un pārbaudi veikšu un uzdošu veikt bruņoto spēku ietvaros, [vērtējot], kas ir tas, kas ir nostrādājis vai nav nostrādājis,» solīja Sprūds.

Vienlaikus viņš atzina, ka šūnu apraide tiek iedarbināta, apkopjot «zināmu informācijas kopumu». Pēc viņa paustā, ir «daudz informācijas katru nakti», taču diez vai šūnu apraide būtu jāiedarbina «katru minūti». Viņš atkārtoti uzsvēra, ka notikušais tiks vērtēts un nepieciešamības gadījumā algoritmus pilnveidos.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Krīzes vadības sēdē apliecinājis, ka saistībā ar incidentu šajā objektā nebūs nekādas sekas uz valsts naftas rezervju drošību, pastāstīja premjere.

Siliņa pauda, ka šāda situācija sabiedrību kopumā norūdot. Viņa uzskata, ka pašvaldības saistībā ar incidentiem ir reaģējušas atbilstoši ātri un pieņēmušas pareizos lēmumus. Iecerēts, ka valstiskā līmenī varētu tikt izstrādātas vēl kādas vadlīnijas, lai pašvaldībām būtu vēl lielāka brīvība rīkoties šāda veida situācijās.

Politiķe arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji šādās situācijās seko oficiālajiem informācijas avotiem, nevis informācijai, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos, jo tā ļoti bieži ir nepatiesa.

Viņa norādīja, ka nesen sociālajos medijos tika izplatīta pilnīgi nepatiesa informācija, ka Latvija atvērusi savu gaisa telpu, lai Ukraina no tās var veikt uzbrukumus Krievijai. «Krievija darīs visu, lai arī Latvijas iedzīvotājus pakļautu informatīvā kara ietekmei,» piebilda Siliņa.

Siliņa arī aicināja iedzīvotājus oficiālos paziņojumus uztvert ļoti nopietni un tos ievērot.

Pēc premjeres teiktā, arī Ukraina ir gatava dalīties savā ekspertīzē saistībā ar šādiem incidentiem. «Mums uz robežas tāda ekspertīze noderētu,» teica Siliņa.

Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle žurnālistiem atzina, ka katrs incidents ir mācību stunda, tāpēc pēc incidentiem tiek pārskatīti algoritmi un darbības procedūras, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus.

«Arī šajā gadījumā esam konstatējuši iespējamas nepilnības un vietas, kur mums kaut kas jāuzlabo un pie tā arī turpmāk strādāsim. Tā ir tieši informācijas apmaiņa — lai informāciju nodotu sabiedrībai un arī atbildīgajām amatpersonām vēl ātrāk un, lai savlaicīgāk varētu tikt pieņemti lēmumi šo incidentu pārvarēšanā,» uzsvēra Zīle.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts. Šis drons varētu atrasties Rēzeknes novadā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija neliecina, ka abus Latgalē nogāzušos dronus būtu notriekusi armija.

Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma plkst. 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Ludzas, Balvu un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu. Ap plkst. 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.

NBS atgādina — kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.