Siliņa esot gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu «airBaltic» īstermiņa aizdevumam Saeimā

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam «airBaltic», ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

«Ja cena par atbalsta nodrošināšanu «airBaltic» ir koalīcijas izjukšana — esmu tam gatava,» pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, «lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs».

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu «airBaltic», jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Politiķis apgalvoja, ka ZZS frakcijai ir skaidrs redzējums, kā šo Latvijai nozīmīgo uzņēmumu varētu ievirzīt konkurētspējīgā un rentablā darbības modelī. Viņš akcentēja, ka tam, «protams, ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi».

«Šobrīd esam kolēģiem izteikuši piedāvājumu par to, kā mēs redzam, kā šim risinājumam vajadzētu izskatīties,» klāstīja Rokpelnis, neatklājot, kāds ir šis piedāvājums.

Piedāvājuma būtību medijiem pēc otrdien notikušās tikšanās ar ZZS neatklāja arī Ministru prezidente un Švinka, sakot, ka arī «Progresīvo» valde turpinās apspriest šo jautājumu. Neviens no sarunas dalībniekiem publiski nekomentēja, vai ZZS cita starpā prasa, lai satiksmes ministrs personīgi uzņemas atbildību par aizdevuma atdošanu, iespējams, amatu pametot jau tagad.

Siliņa uzsvēra, ka «airBaltic» ir būtisks uzņēmums ne tikai ekonomiskā nozīmē, bet arī kā ilgstoši Latvijā veidots zīmols. Viņa pauda, ka bez gatavības šo zīmolu pienācīgi novērtēt risinājuma rašana būs sarežģīta neatkarīgi no politiskās piederības — gan koalīcijai, gan opozīcijai.

Siliņa atgādināja, ka jau iepriekšējā nedēļā ir sākusi sarunas ar opozīciju, lai kopīgi meklētu risinājumus gan nozares krīzes apstākļos, gan saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām uzņēmuma biznesa plānā. Viņasprāt, politisko diskusiju fonā ir arī tuvojošās vēlēšanas un bažas par to, kā sabiedrībai skaidrot nepopulāru lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai ikdienas darbības nodrošināšanai, tostarp degvielai un citām operacionālām vajadzībām. Tomēr tieši šāda atklāta diskusija, viņasprāt, var pietuvināt puses lēmumam.

Premjere vēlreiz akcentēja, ka galvenais izaicinājums ir šī lēmuma izskaidrošana sabiedrībai. Lai gan daļa iedzīvotāju situāciju izprot, kopumā sabiedrībai ir grūti iedziļināties sarežģītos politiskos procesos, kas paredz papildu budžeta līdzekļu izmantošanu, uzskata Siliņa. Tajā pašā laikā šie līdzekļi pieder sabiedrībai, līdzīgi kā arī «airBaltic» faktiski ir sabiedrībai piederošs uzņēmums, viņa piebilda.

Siliņa esošo situāciju raksturoja kā zināma mēra strupceļu, jo par daļēji privātu un daļēji valstij piederošu uzņēmumu, kas darbojas sīvā starptautiskā konkurencē, ne visu informāciju iespējams publiskot. Tādēļ, pēc viņas teiktā, ir jāatrod politiski saprātīgs veids, kā no šīs situācijas izkļūt.

Rokpelnis akcentēja, ka vispirms ir jāpanāk pilnīga pārliecība par to, kā uzņēmums maina savu darbības modeli, lai tas reāli kļūtu rentabls, jo tieši tas esot būtiskākais jautājums. Vienlaikus viņš akcentēja nepieciešamību nonākt pie tāda lēmuma, kas Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai būtu ekonomiski izdevīgākais.

Kā ziņots, valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu «airBaltic» Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi. ZZS Saeimas frakcija solīja lēmumu par aizdevumu pieņemt pēc tikšanās ar satiksmes ministru otrdien.

JV norādījusi, ka «airBaltic» pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai ir neapšaubāms. JV paudusi, ka tā stingri atbalsta īstermiņa aizdevuma piešķiršanu «airBaltic», lai operatīvi risinātu finanšu sarežģījumus, ko izraisījis straujais aviācijas degvielas cenu pieaugums Tuvo Austrumu konflikta dēļ.

Arī «Progresīvie» atbalsta īstermiņa aizdevumu «airBaltic», lai stabilizētu uzņēmumu pēc būtiskā aviācijas degvielas cenu kāpuma, kas strauji palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti, aģentūru LETA informēja «Progresīvie».

Iepriekš intervijā Latvijas Radio «Progresīvo» līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādījis, ja ZZS turpinās vilcināties ar lēmuma pieņemšanu jautājumā par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai «airBaltic», «Progresīvie» apsvērs iespēju vērsties pēc atbalsta pie opozīcijas.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu «airBaltic» aizdevuma gadījumā, «Progresīvie» atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad ZZS viņiem «apzināti liek kāju priekšā».

Ministru prezidente 13. aprīlī arī bija sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā «airBaltic».

Atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori — konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana — ir būtiski ietekmējuši «airBaltic» izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.