Siliņa atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū

Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču Siliņa žurnālistiem atzīmēja, ka viņa, iepriekš esot labklājības ministres amatā, šādu lūgumu bija izteikusi Narkotiku apkarošanas padomē, kuru vada Veselības ministrija (VM). Un VM jau esot akceptējusi Tieslietu ministrijas izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, ka jaunieši par narkotiku lietošanu vairs netiktu krimināli sodīti. 

Premjere ir pārrunājusi ar atbildīgajiem ministriem, un šādai iniciatīvai esot atbalsta, norādīja Siliņa.

 »Visi saprot, cik bīstami ir tas, ka jaunieši bailēs no krimnālatbildības neziņo neatliekamajiem dienestiem vai, ja draugi slēpj narkotiku lietošanas faktu, tādējādi varam zaudēt jauniešus,» sacīja Ministru prezidente, uzsverot, ka tas neattiecas uz narkotiku glabātājiem, organizētājiem, kriminālām autoritātēm — tiem pienākas kriminālā atbildība un pienācīgs sods.

Siliņa vēlas, lai arī Bērnu lietu sadarbības padome iesaistās minēto jautājumu risināšanā, jo jauniešiem ir nepieciešami rehabilitācijas pakalpojumi.

»Šādiem jauniešiem bieži vien narkotiku lietošana nav izklaide, bieži vien viņi to dara, jo nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bieži vien atrodas aprūpes iestādēs,» teica premjere, akcentējot, ka iniciatīva ir dienaskārtībā. 

Siliņa pauda cerību, ka izdosies sabiedrībai izskaidrot, kāpēc ir nepieciešams dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū. »Tā nav narkotiku risku noņemšana, tieši otrādāk — mēs vēlamies palīdzēt jauniešiem, kuri savas muļķības pēc to dara, dodot iespēju, nevis ieliekot viņu sodu institūcijā,» uzsvēra Ministru prezidente. 

Valsts prezidents piekrīt un atbalsta to, ka jauniešiem, kuri lieto narkotikas, kriminālatbildība nebūtu piemērojama. Taču tie, kuri organizē narkotiku tirdzniecību, pārdod un ir atbildīgi par to, ka jaunieši tās saņem, kriminālsodi būtu saglabājami, uzskata Rinkēvičs.

Prezidenta ieskatā, jaunieši nav plaši informēti par Krimināllikumu, un VM paziņojums, ka jau šobrīd pastāv atbrīvojumi no kriminālatbildības, nav jauniešiem zināms. 

»Ziņa, ka, ja tu lieto, tev ir problēmas, sauc ārstus, tev nekas par to nebūs — ir pareizs virziens,» sacīja Rinkēvičs, vienlaikus uzsverot, ka ir jāstrādā pie tā, lai jauniešiem skaidrotu narkotiku postu.

Kā vēstīts, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un ar riska grupu jauniešiem strādājošais «Open radošais centrs» aicina Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, jo uzskata, ka tas varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu.

Kā aģentūru LETA informēja LĀB sabiedrisko attiecību konsultante Dagnija Dižbite-Svarinska, LĀB un «Open» ir vērsušies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) un virknes ministru, aicinot dekriminalizēt narkotiku lietošanu Latvijā.

Organizāciju izplatītajā paziņojumā pausts, ka šādi Latvija sekotu to valstu piemēram, kas ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un ANO Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam spert šādu soli. Organizāciju skatījumā, tas pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām, kā arī «samazinātu sabiedrībā esošo stigmu pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība».

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece domā, ka šāds solis ļautu ātrāk un efektīvāk identificēt problēmu, lai jaunieši nebaidās par to runāt un vēršas pēc palīdzības. «Statistika ir biedējoša, tāpēc ir pēdējais brīdis sekot citu valstu piemēram un dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai cilvēki nebaidās lūgt palīdzību,» domā Aizsilniece.

Latvijā esošajā likumdošanā saglabājas kriminālatbildība par narkotiku lietošanu, kas radot «ļoti lielas problēmas, lai atklāti varētu veikt prevencijas darbu narkotiku lietošanas samazināšanai». Īpaši apgrūtinoši esot sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā, norāda organizācijas.

Tāpat, baidoties par kriminālatbildību, netiek savlaicīgi ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam par pārdozēšanas gadījumiem. Dažkārt pēc veiksmīgas reanimācijas cietušie cenšas aizbēgt no ārstniecības personām, tādējādi gūstot papildus traumas, esot novērojušas organizācijas.