«Siera klubs»: Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropā

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā — vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. «Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums», stāstīja «Siera kluba» vadītāja.

Aptaujājot ražotājus, viņa secinājusi, ka sieriem minimālais uzcenojums veikalos ir 50%, bet dažviet pat 100-150% apmērā. Vienlaikus viņa norādīja, ka, lai situāciju risinātu, nozares pārstāvji kopā ar Zemkopības ministriju plāno aicināt lielo veikalu tīklu direktorus uz sarunu par veikalu uzcenojumu. Ražotājiem pieņemams uzcenojums būt no 25-35%, bet ne vairāk, norāda Davidanova.

Tāpat viņa stāstīja, ka uzņēmumus, īpaši nelielos uzņēmumus, uztrauc, ja veikalu tīkls nepaziņo ražotājam, ka no plaukta tiek izņemts kāds viņu produkts. Tā rezultātā ražotājs nevar prognozēt ražošanas apjomu un rēķināties ar pasūtījumu apmēriem.

Vienlaikus «Siera kluba» vadītāja pauda nožēlu, ka piena nozare pērn zaudējusi divus uzņēmumus — «Elpu» un «Limbažu sieru».

«Limbažu pienu zaudējām tikai šīs te lielās piena iepirkuma cenas dēļ,» uzsvēra Davidanova, skaidrojot, ka uzņēmums noslēdza kārtējo līgumu ar Itāliju par «Grande Duro» cietā siera eksportu, bet svaigpiena iepirkuma cenai Latvijā palielinoties, produkcija palika pārāk dārga. «Itālijā piena cena tajā brīdi bija par 10 centiem mazāka. Līdz ar to uzņēmums esošo sieru izpārdeva un «Limbažu siera» vairs nav,» norādīja Davidanova.

Pēc viņas aprēķiniem, pēdējo 20 gadu laikā, darbību Latvijā pārtraukuši astoņi piena pārstrādes uzņēmumi, tostarp «Trikātas siers», «Jēkabpils piena kombināts», «Mālpils piensaimniecība», «Degoles pienotava», «Kalnu pienotava» un citi. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka klāt nākuši arī tādi uzņēmumi kā «Sērenes piens» un «Sierštelle».

Savukārt komentējot nozares attīstību, viņa norādīja, ka tikai «Sierštelle» un piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe» pērn attīstījuši savus ražošanas procesus. «Sierštelle» pabeidza jaunas rūpnīcas būvniecību, bet «Straupe» uzcēla plašu modernu noliktavu. «Vairāk neviens neko neizdarīja,» viņa atzina, norādot, ka arī smagā situācija būvniecības nozarē ietekmēja ražotājus un investīcijas uzņēmumu darbības uzlabošanā.

Davidanova gan norādīja, ka valsts atbalstu, kas 2022.gadā tika izmaksāts pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, saņēma gandrīz visi uzņēmumi, un tas būtiski palīdzēja uzņēmumiem turpināt darbību. Pēc viņas domām, tiem uzņēmumiem, kas šobrīd ir palikuši, vajadzētu izturēt arī turpmākos pārbaudījumus.

Vienlaikus viņa norādīja, ka 2022.gada siera ražošanas rezultāti vēl nav apkopoti pilnībā, bet gads kopumā tiek vērtēts pozitīvi. «Mēs visu gadi čakli strādājām, ne tikai «Siera klubs», bet visi piena pārstrādes uzņēmumi, un mums ir pārliecība, ka gads noslēgsies veiksmīgi,» teica Davidanova.

Biedrība «Siera klubs» dibināta 2002.gadā. Biedrība apvieno siera ražotājus.