Sešu gadu laikā Latvijas skolās par trešdaļu samazināsies pirmklasnieku skaits

IZM izveidojusi modeli par optimālu skolu tīklu, kas parāda, kurās pašvaldībās, ņemot vērā demogrāfiju un esošo skolu skaitu, būtu iespējams atvērt vēl vienu lielu vidusskolu.

Modelī tiek analizēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu, vecumstruktūru pašvaldībās, pedagogu skaitu un vecumstruktūru, kā arī esošo skolu tīklu. Tiek pieņemts, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus.

Analizējot informāciju par dzimstību pašvaldībās, tika izmantoti pēdējie pieejamie dati par 2023.gadu. Līdztekus IZM norādīja, ka 2024.gadā piedzimušo bērnu skaits valstī ir par 13% mazāks.

IZM aplēses liecina, ka no 2030.gada Latvijā vajadzētu pietiek ar aptuveni 160 liela izmēra vidusskolām un ģimnāzijām, 48 no kurām atrastos Rīgā.

Nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir 12 pašvaldībās no 43 — Mārupes, Ādažu, Salaspils, Smiltenes, Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Valkas, Ķekavas, Ropažu un Valkas novadā un Jelgavā, vērtē IZM. Daļā no tām esošā izglītības infrastruktūra pat ir nepietiekama pie tagadējā un nākotnē prognozējamā bērnu skaita, norāda IZM.

Tikmēr Rīgā pašlaik ir par 28 skolām vairāk nekā IZM prognozēs par optimālo skolu skaitu nākotnē. Ministrijā to skaidro ar lielo skaitu mazo privātskolu un iedzīvotāju migrāciju no pārējās Latvijas, it sevišķi no Pierīgas, uz Rīgas vidusskolām.

Turpretim Latgalē visās pašvaldībās ir nākotnes demogrāfijas tendencēm neatbilstošs skolu skaits, lai nākotnē tajās uzturētu vidēja mēroga vidusskolas esošajā skaitā, vērtēja IZM.

Latvijā 38% skolotāju vispārējās izglītības iestādēs šobrīd ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, liecina IZM sniegtā informācija. Vienlaikus novērojama liela variācija starp pašvaldībām. Jaunāks skolotāju sastāvs ir Pierīgā, kur Salaspils, Mārupes un Ķekavas pašvaldībās vecāki par 55 gadiem ir mazāk nekā 30% skolotāju. Turpretim Alūksnes novadā un Krāslavas novadā tas pārsniedz 50% no skolotāju kopskaita.

«Demogrāfija kā politika un tās uzlabošanas instrumenti nav tiešā skolu vai pedagogu ietekmē, līdz ar to arī skolotāju algas nedrīkstētu balstīt rādītājos, kur tiem nav nekādas teikšanas,» norādīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

Viņš piebilda, ka jārunā ne tikai par atalgojumu, bet arī par izglītības kvalitāti, ko atspoguļo atšķirīgie centralizēto eksāmenu rezultāti dažādās pašvaldībās.

Piemēram, skolēni, kuru augstākā līmeņa matemātikas eksāmena rezultāti pārsnieguši 80%, ir izteikti koncentrēti Rīgā, liecina IZM apkopotie pērnā gada 12.klašu centralizēto eksāmenu dati. Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās eksāmenu matemātikā augstākajā vai optimālajā līmenī kārtoja 38% vidusskolēnu no visas Latvijas kopskaita. Vairāk nekā pusi jeb 54% veido Rīgas Valsts 1., 2. un 3.ģimnāzijas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas skolēni. 18% vidusskolēnu mācījās citās Rīgas izglītības iestādēs, bet vēl 3% — citās Rīgas plānošanas reģiona skolās. Rīgas ģimnāzijās gan mācās ne vien galvaspilsētā dzīvojošie bērni, bet arī jaunieši no tuvējās apkārtnes.

Ārpus Rīgas iegūti tikai 25% augstākā līmeņa matemātikas rezultātu. Pēc Paidera sacītā, tas norāda uz «būtisku nevienlīdzību» starp skolām Latvijā un «sistemātiskām problēmām» Latvijas izglītības sistēmā.

«Talantu attīstības iespējas un kvalitatīva izglītība pašlaik ir pieejama tur, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits. Ir tikai loģiski, ka vecāki vēlas, lai bērniem ir pieejama laba izglītība un līdz ar to arī plašākas turpmākās iespējas, tāpēc arī notiek iekšējā migrācija,» sprieda Paiders.

Arī citos centralizētajos eksāmenos, it sevišķi jomās, kur Latvijā ir akūti nepieciešami eksperti, statistika neatklāj pievilcīgāku ainu. Piemēram, tikai 16 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi kārtoja centralizēto eksāmenu fizikā augstākajā līmenī. Izņemot Valmieras un Cēsu novada skolas, kopumā rezultāti bija viduvēji, pat vāji 30-50% robežās.

Tikai 14 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi nokārtoja centralizēto eksāmenu ķīmijā augstākajā līmenī, septiņās pašvaldībās — neviens. Labākās sekmes ķīmijā bija Ventspilī, Dobeles un Jēkabpils novadā.

Savukārt 12.klases centralizētā eksāmena angļu valodā augstākie rezultāti koncentrējas Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Rīgā un Pierīgā, kamēr Latgales novados rezultāti caurmērā biežāk bija zem 50% vai 50-55% robežās.

«Skola ir būtisks lokālais «pieturas punkts», vienlaikus skolu pienākums ir nodrošināt vienādas kvalitātes izglītību un līdz ar to arī vienādas iespējas ikvienam Latvijas bērnam un jaunietim,» sacīja Paiders. Viņš norādīja, ka skolu tīklam ir jābūt tādam, kuru pašvaldības var atļauties un kurš atbilst demogrāfijas tendencēm.

Vienlaikus esošais pedagogu atalgojuma modelis «Nauda seko skolēnam», IZM vērtējumā, nespēs nodrošināt taisnīgu un atbilstošu samaksu, kā arī esošais skolu izvietojums Latvijā arvien vairāk saskarsies ar demogrāfijas izaicinājumiem.

Tā vietā IZM piedāvā ieviest jauno skolu finansēšanas modeli «Programma skolā». Lai gan reformu plānots īstenot ar rudeni, pagaidām nav zināms, vai tai valsts budžetā tiks atrasts finansējums un vai to sāks īstenot pilnā apjomā. Skaidrība par to tika solīta līdz marta sākumam.