Savākti 10 000 paraksti par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā

Iniciatīvas parakstītāji lūdz netaupīt uz veselības rēķina un sniegt valsts atbalstu medikamentu iegādei. Babre informēja, ka migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4% no iedzīvotājiem.

Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa norādīja, ka «Manabalss.lv» apkopotie paraksti iezīmē tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret gaismu, skaņu un aromātiem.

Viņa skaidroja, ka migrēna vienā momentā spēj sagrozīt dzīvi par 180 grādiem un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, jo ikdienas ritms negribot tiek apstādināts un grūtības sagādā pat mazākās darbības.

«10 000 parakstu apliecina — migrēna nav tikai untums. Migrēna ir nopietna slimība, kas sagrauj cilvēku ikdienu. Šī ir tikai neliela daļa no visiem tiem, kuri savu galvassāpju laikā cenšas «izdzīvot»,» pauda Alberliņa, piebilstot, ka cilvēkam ir jābūt iespējai saņemt atvieglojumu un nemocīties neciešamās sāpēs.

Arī dziedātāja Ieva Sutugova atzina, ka ar migrēnu sirgst kopš bērnības un tās laikā ir sajūta, ka deniņus no vienas puses līdz otrai caururbj ar urbi. Migrēnas laikā ķermeni pārņemot drebuļi, viņa nespējot nostāvēt kājās, bet vemšana esot tik ilga un spēcīga, ka nākamajā dienā sāp barības vads. Dažiem cilvēkiem šādas sajūtas ilgst pat dienām vai nedēļām.

Savukārt fonda «Mākslai vajag telpu» dibinātāja Katrīna Jaunupa atzīst, ka migrēnas laikā nespēj parūpēties par savu bērnu, jo sāpes paralizējot viņas ķermeni. «Viss, ko es varu darīt, ir lūgties, lai tas beidzas,» teikusi Jaunupa, norādot, ka migrēna atceļ nozīmīgus dzīves notikumus — koncertus, ceļojumus un dažkārt pat kāzas. Viss, ko cilvēks migrēnas laikā spēj darīt, ir gulēt tumsā un censties izdzīvot.

Pacienti uzsverot, ka viens no smagākajiem migrēnas slogiem, kas veicināja iesniegt iniciatīvu «Manabalss.lv», ir medikamentu nepieejamība to augsto izmaksu dēļ.

Tirgū atrodami vairāku veidu migrēnas medikamenti — tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai brīdī, kad nav ūdens, ko uzdzert tabletei.

Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu, ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Tomēr situācija Baltijas valstīs atšķiras — Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas migrēnas medikamentus nekompensē, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas, norāda iniciatīvas virzītāji.

Medikamenti migrēnas mazināšanai ir dārgi un iegādei, atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma un terapijas metodes, nepieciešami 20 līdz 300 eiro mēnesī, tomēr papildus jāpieskaita arī izdevumi par ārstu-speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām, skaidro iniciatīvas iesniedzēji.

Bieži vien migrēnas pacientiem nav iespējams atvērt darba nespējas lapu, jo ģimenes ārsts aicina ierasties vizītē, kas parasti migrēnas laikā ir neiespējami. Dažkārt, lai ieekonomētu līdzekļus, pacienti mēdz tabletes dalīt uz pusēm, cenošoties atvieglot savas ciešanas, bet nesaņemot pietiekamu medicīnisko palīdzību.

Šāda medikamentu nepieejamība rada konstantu bezspēka sajūtu un depresiju. Un šīs sajūtas ir tiešie migrēnas lēkmju izraisītāji, tādēļ pacients ir iesprostots «apburtā lokā», pauda Babre.

Pacienti esot noguruši arī no cilvēku neiecietības — viņiem nākoties simulēt labu pašsajūtu, lai nezaudētu darbu vai personīgos kontaktus, jo galvassāpes tiekot uzskatītas par kaprīzi. Tomēr neviens nenojauš, kā pacienti jūtas ikdienā, klāstīja Babre.

Sākotnēji šo iniciatīvu izskatīs parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur lems par tās tālāku izvērtēšanu.