Saslimstība ar gripu turpina pieaugt

Gripa klīniski noteikta vēl 45 pacientiem jeb vidēji saslimstība bija 64,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir par 41,7% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Augstākā gripas intensitāte reģistrēta Jelgavā. Tāpat gripas gadījumi reģistrēti Valmieras novadā, Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un Daugavpilī.

Lielākā saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem vecumā līdz 14 gadiem, bet lielākais saslimstības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, vērojams vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem.

Slimnīcās kopumā aizvadītajā nedēļā uz gripu testēti 373 pacienti, tostarp 10,2% jeb 38 gadījumos apstiprināti A tipa gripas vīrusi.

Pneimoniju gadījumā ambulatorajās iestādēs nedēļas laikā vērsušies 12 pacienti jeb vidēji saslimstība ir 17,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir par 60,9% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Savukārt Covid-19 infekciju apstiprinošo testu pozitīvo rezultātu īpatsvars veidoja 5,6%, kas ir nedaudz vairāk nekā pagājušajā nedēļā, kad tas bija 4,8%.

Aizvadītajā nedēļā slimnīcās uzņemti 30 Covid-19 infekcijas pacienti. Kopā aizvadītajā nedēļā stacionāros ārstējies 51 pacients ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, no tiem 23,5% gadījumu tā bija pamatdiagnoze.

Reģistrēti arī divi nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju.

Kā norāda SPKC, šoruden Eiropā novērojama agrāka gripas aktivitātes sākšanās, kas ir saistīta ar jauna A tipa gripas vīrusa A (H3N2) celma izplatīšanos.

Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vērtējuma šajā sezonā dominējošs A (H3N2) vīruss ģenētiski atšķiras no šīs sezonas vakcīnas sastāvā iekļautā A(H3N2) celma, un laboratorijas dati liecina, ka vakcinācijas rezultātā iegūtas antivielas var to atpazīt vājāk.

Tomēr ECDC uzsver, ka vakcīnas joprojām nodrošina būtisku aizsardzību pret smagu slimības norisi, hospitalizāciju un nāvi — tieši tās komplikācijas, kas rada vislielāko risku senioriem, hronisko slimību pacientiem un grūtniecēm.