Saskaņošanai nodod likumprojektu par Varakļānu un Madonas novadu apvienošanu

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu. 

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā. 

Aptauja apstiprina Varakļānu novada sadarbības iestrādnes un plānus izglītības, atkritumu apsaimniekošanas un civilās aizsardzības jomā — reģionālā un valstiskā līmenī.

Novada pašvaldības budžeta apjoms neesot pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritorijas ekonomisko attīstību. Novada vienīgajā vidusskolā 2022.gada 1.decembrī 10.- 12. klasēs mācījās 37 skolēni, kas esot nepietiekami perspektīvas vidusskolas izveidei.

Lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu jaunveidojamajā Madonas novada domi, līdz 2024. gada 1.decembrim pašvaldību domes sasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. 

Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem. Ievēlot novada vēlēšanu komisiju, katras pašvaldības domes deputātu balsu skaits ir proporcionāls konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam. 

Ja deputātu kopsapulce līdz 1.decembrim novada vēlēšanu komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā neizveido, to iecels Centrālā vēlēšanu komisija.

Pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotā pašvaldība apvienos pašvaldību saimnieciskā gada budžetu un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc jaunievēlētās pašvaldības domes pirmās sēdes to apstiprinās.

Jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta, dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, ko veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā summa no apvienojamām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem.

Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā atbilstoši šā likuma pielikumam veiks līdz 2025.gada 17.jūlijam.

Līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmajai sēdei Varakļānu un Madonas novadu pašvaldībām būs jāturpina pildīt savas funkcijas administratīvajās teritorijās, kādas tās bija līdz 2024.gada 30.jūnijam.

Kā ziņots, pēdējās administratīvi teritoriālās reformas laikā daudz tika diskutēts par Varakļānu piederību — novadu bija plānots iekļaut lielākā pašvaldībā, pats novads vēlējās savienoties ar Madonas novadu, tātad kļūt par Vidzemes daļu, savukārt daļa deputātu uzstāja, ka Varakļāni noteikti esot Latgale, attiecīgi iekļaujami Rēzeknes novadā.

Satversmes tiesa tomēr atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Saeima 2021.gada decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuros lēmuma pieņemšanu par Varakļānu novada administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei uzticēja 14.Saeimas sasaukumam, jo 13.Saeimas sasaukumā politisko vienošanos neesot bijis iespējams panākt.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, aptaujā 74,33% varakļāniešu pauda vēlmi saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvi teritoriālu vienību arī turpmāk, taču apvienošanās gadījumā sadarbību vēlētos ar Madonas novadu nevis Rēzeknes novadu, kā to piedāvāja politiķi. Par pievilcīgāko normatīvajos aktos noteikto attīstības centru sadarbībai nākotnē 845 jeb 93,89% aptaujas dalībnieku norādījuši Madonu un tikai 32 jeb 3,56% respondentu kā attīstības centru vēlētos Rēzekni.