«Saskaņas» vadību, visticamāk, uzticēs Urbanovičam

Ņemot vērā, ka pašreizējais partijas vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs atsaucis savu kandidatūru uz partijas vadītāja amatu, partijas vadītāja maiņa sestdien gaidāmajā partijas kongresā ir neizbēgama. Uz amatu pašlaik kandidē trīs cilvēki — Urbanovičs, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais parlamentārietis Andrejs Morozovs.

«Mums ir jāatgriežas pie savām saknēm, ievēlot vispieredzējušāko cilvēku, kurš kopā ar domubiedriem 25 gadus būvēja šo partiju — Jāni Urbanoviču. Tas ir galvenais. Urbanovičs jāievēl šeit, tagad un tūlīt, lai viņš ar savu pieredzi vadītu partiju, un mēs visi viņam palīdzēsim,» uzsvēra Agešins.

Viņaprāt, sestdien «Saskaņai» precīzi un godīgi jāizvērtē pagātne, tagadne un precīzi jāprognozē nākotne, turklāt «Saskaņai» kā sociāldemokrātiskai partijai ir precīzi jānosaka savas prioritātes, virzoties uz sociālo taisnīgumu, «ko cilvēki vērtē krietni augstāk nekā abstraktu bezkompromisa tiesiskumu».

Agešins ir pārliecināts, ka Urbanovičs sestdien tiks ievēlēts partijas vadītāja amatā. «Varu pateikt, ka Kurzemes vēlēšanu apgabals un Kurzemes teritoriālās organizācijas vienbalsīgi un monolīti balsos par Jāni Urbanoviču, jo tieši šīs organizācijas Urbanoviču kā pirmie izvirzīja amatam vēl augustā. Domājams, ka viņam ir liels atbalsts arī Latgales apgabalā un, cerams, arī Rīgā,» teica politiķis.

Vērtējot pašreizējo situāciju partijā, Agešins uzsvēra, ka vairāki politiskā procesa vērtētāji kļūdaini «Saskaņu» uzskata par vienkāršu struktūru, kādas ir visas pārējās Latvijas partijas, «kas pārsvarā atrodas Vecrīgā’.

«Mums ir krietni sarežģītāka struktūra nekā citām partijām. Mēs neesam Rīgas komanda, mums ir vairāk nekā 40 teritoriālas organizācijas visā Latvijā, un Rīga ir tikai viena no tām. Organizācijas apvieno aptuveni 3500 biedru, līdz ar to mūsu spēcīgā kārts vienmēr ir bijusi saikne ar reģioniem. Mēs neesam Rīgas domubiedru pulciņš, kam patīk gudri paspriedelēt par politiku kādā Rīgas kafejnīcā. Es aicinātu nekoncentrēties tikai un vienīgi uz Rīgas teritoriālās organizācijas problemātiku, bet atcerēties, ka mums ir tūkstoši biedru un desmiti citu organizāciju. Tāpat mūsu spēcīgs trumpis ir bijis spēja savlaicīgi un gudri mainīties. Tagad ir īstais laiks to darīt, ko mēs arī izdarīsim,» skaidroja Agešins.

Uz jautājumu par to, vai nepieciešamība atgriezties «pie saknēm» nozīmē neapmierinātību ar līdzšinējo partijas vadītāju Ušakovu, Agešins, atsaucoties uz partijas statūtiem, norādīja, ka biedriem ir liegts publiski kritizēt partijas biedrus. «Tikai vēlos uzsvērt, ka labākais kandidāts pašlaik ir Urbanovičs,» teica deputāts, piebilstot, ka būtiskas izmaiņas partijas valdē viņš gan neparedz.

Ušakovs, visticamāk, tiks ievēlēts partijas Domes vadītāja amatā. «Tas ir zināmā mērā paaugstinājums Ušakovam, jo partijas Dome, saskaņā ar statūtiem, kas tiks apstiprināti sestdien, būs visu līmeņu ievēlētu deputātu kopsapulce, Senāts. Ušakovs vadīs visus cilvēkus, kuriem ir mandāts no tautas,» skaidroja Agešins.

Neskatoties uz «paaugstinājumu», tas nenozīmēs iespēju Ušakovam faktiski vadīt partiju, skaidroja Agešins. Viņš norādīja, ka partiju vadīs valdes priekšsēdētājs, jo partijā ir ne tikai ievēlētie deputāti, bet arī teritoriālo organizāciju vadītāji, domubiedri un atbalstītāji visā Latvijā.

Arī deputāts Sergejs Dolgopolovs aģentūrai LETA norādīja, ka kopējais noskaņojums partijā liecinot, ka varas grožus «Saskaņā» nedēļas nogalē, visticamāk, pārņems Urbanovičs. Viņš atzina, ka situācija partijā ir sarežģīta un ir nepieciešams pragmātisks un nopietns darbs tās uzlabošanai, nodrošinot politiskā spēka attīstību.

Iespēju tapt ievēlētam par partijas vadītāju saucot par «nepaveikšanos», Urbanovičs aģentūrai LETA uzsvēra, ka tik lielas partijas vadība ir smags darbs, ko viņš jau ir pieredzējis. «Bez īpašas sajūsmas domāju par to, kas mani gaida,» sacīja politiķis, uzsverot, ka atteikties kandidēt partijas vadītāja amatam viņš nevarot, jo ir «līdzvainīgs tajā, kas ar mums ir noticis».

Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš parlamenta vēlēšanās startēja Zemgales vēlēšanu apgabalā, atteicās komentēt, kurš, viņaprāt, varētu kļūt par jauno «Saskaņas» priekšsēdētāju. «Varu prognozēt, par ko arī esmu pārliecināts, ka «Saskaņas» kongress notiks izteikti demokrātiski,» teica Zariņš.

Vērtējot partijā notiekošo, kongresu Zariņš vērtē kā lielu iespēju, ko nevajadzētu palaist garām. «Tā ir iespēja izdarīt secinājumus un sākt skaistu, jaunu dzīvi — līdzīgi, kā to izdarīja mūsu kaimiņi igauņi, kur «Saskaņai» analoģiska partija nu ir pie varas, pateicoties kam

Zariņam neesot zināms, kāda ir Zemgales reģionālo organizāciju pozīcija saistībā ar iespējamo partijas vadītāju. «Visi ieradīsies uz kongresu, kur arī paudīs savu viedokli,» teica politiķis, gan atzīstot, ka esošo kandidātu vidū ir kāds, kurš spēs partiju virzīt uz izaugsmi.

«Saskaņas» kongress notiks sestdien, 26.oktobrī, plkst.10 viesnīcā «Radisson Blu Latvija».