Šajā mācību gadā skolēniem durvis ver 677 izglītības iestādes, skolas solos sēžoties 215 000 skolēnu

Plānots, ka no tiem vairāk nekā 20 000 būs pirmklasnieki.

Iepriekš konferencē pašvaldību izglītības speciālistiem ministrijas pārstāve Līga Buceniece norādīja, ka pagaidām plānots, ka šogad skolēnu skaits būs nemainīgs. Pēc viņas paustā, pagaidām šķietami pieaugums vērojams sākumskolas posmā, kur pirmo klašu esot daudz vairāk nekā pērn, bet samazinājums kā katru gadu plānots vidējās izglītības posmā.

Precīzi dati par skolēnu skaitu katrā izglītības posmā gaidāmi, sākoties jaunajam mācību gadam.

Tāpat zināms, ka šajā mācību gadā Latvijā skolēniem durvis vērs 677 izglītības iestādes, no tām 291 ir pašvaldību dibinātās vidusskolas un ģimnāzijas, 236 — pamatskolas, 43 — sākumskolas un 44 — speciālās izglītības iestādes, kā arī 63 privātās izglītības iestādes.

Vienlaikus IZM līdz šim ir saskaņojusi vairāku izglītības iestāžu likvidāciju un reorganizāciju.

Ministrijas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka likvidācija saskaņota par 12 skolām, reorganizācija, mainot skolas pakāpi, saskaņota par desmit skolām, deviņas izglītības iestādes tiks reorganizētas, pievienojot tās citām, bet vēl divas skolas tiks reorganizētas apvienojot.

No 30.jūnija likvidēta Asūnes sākumskola Dagdas novadā, savukārt ar 31.jūliju likvidēta Izvaltas pamatskola Krāslavas novadā un Annenieku pamatskola Dobeles novadā. 1.augustā likvidēta arī Ezersalas speciālā pamatskola Ciblas novadā un Rudes sākumskola Nīcas novadā.

Ar 31.augustu likvidēta Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola, Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola, Ēveles pamatskola Burtnieku novadā, Sīļukalna pamatskola Riebiņu novadā, Sunākstes pamatskola Jaunjelgavas novadā, Ozolmuižas pamatskola Alojas novadā un Vandzenes pamatskola Talsu novadā.

No 1.jūlija Gulbenes Vakara (maiņu) vidusskolu pievienoja Gulbenes 2.vidusskolai, Daugavpils 1.speciālo pamatskolu pievienoja Daugavpils Stropu pamatskolai, bet Kārķu sākumskolu pievienoja Ērģemes pamatskolai.

21.augustā Ventspils novada Ances pirmsskolas izglītības iestādi «Vālodzīte» pievienoja Ances pamatskolai, 27.augustā Krāslavas pamatskolu pievienoja Krāslavas Valsts ģimnāzijai, savukārt 31.augustā Suntažu internātpamatskola-rehabilitācijas centrs tika pievienota Suntažu vidusskolai.

Tajā pašā dienā Viļakas pamatskola tika pievienota Viļakas Valsts ģimnāzijai, bet Jēkabpils pamatskola pievienota Jēkabpils 2.vidusskolai. Talsu sākumskola no šodienas pievienota Talsu Valsts ģimnāzijai.

1.augustā Gulbenes 2.vidusskola un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija tika reorganizētas apvienojot un izveidota Gulbenes novada vidusskola, bet 3.augustā Valkas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi «Pasaciņa» un Valkas pilsētas speciālo pirmsskolas izglītības iestādi «Pumpuriņš» apvienoja, izveidojot Valkas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi.

Reorganizācija, mainot izglītības pakāpi, no 31.jūlija skāra Misas vidusskolu, kura kļuva par Misas pamatskolu, 1.augustā Balvu pamatskola tika reorganizēta par Balvu sākumskolu, savukārt no 31.augusta reorganizācija skāra Strenču novada vidusskolu, kura tika reorganizēta par Strenču pamatskolu, bet Pāvilostas vidusskola kļuva par Pāvilostas pamatskolu.

Tāpat no 31.augusta Augstkalnes vidusskola Tērvetes novadā kļuvusi par Augstkalnes pamatskolu un Zemītes pamatskola Kandavas novadā reorganizēta, mainot pakāpi par Zemītes sākumskolu.

No šodienas reorganizāciju piedzīvo Vilgāles pamatskola, kura kļūst par Vilgāles sākumskolu, bet Virgas pamatskola tiks reorganizēta par Virgas pirmsskolas izglītības iestādi «Gaismiņa».

Ministrijā iepriekš informēja, ka saskaņošanā vēl ir divu pašvaldību lēmumi — Rīgā par Rīgas Lastādijas pamatskolu un Limbažos par Limbažu sākumskolas un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas pievienošanu Limbažu novada ģimnāzijai.

Jau ziņots, ka pērn, mainot īstenoto izglītības pakāpi, tika reorganizētas 12 izglītības iestādes, apvienošana vai pievienošana citai izglītības iestādei skāra 28 izglītības iestādes, bet likvidētas tika 14 skolas.

Ministrijā iepriekš skaidroja, ka lēmumu par izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju vai slēgšanu pieņem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju un lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot.

Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija, izskatot jautājumu par saskaņojumu, izvērtē saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā pieprasa pašvaldībai arī papildu skaidrojumu.

Tiek izvērtēts pašvaldības sniegtais skaidrojums par izglītības iestādes darba kvalitāti, proti, skolēnu mācību rezultāti, izglītības programmu piedāvājums, pedagogu un izglītības iestādes vadītāja darba kvalitāte un citi faktori, ieskaitot turpmākās izglītības pieejamību, transporta nodrošinājumu un izglītības iestāžu tīkla attīstību novadā, kā arī iesaistīto pušu informētību un viedokli.