Saeimas opozīcija lūdz Kariņam reaģēt uz revīzijā konstatētajiem trūkumiem SAC pārvaldībā un atlaist Petraviču

Vēstules autors ir Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S), un sūtījumu premjeram parakstījuši 20 parlamentārieši no partijas «Saskaņa» un Zaļo un zemnieku savienības.

Aicinājumā Kariņam atgādināts, ka 12.janvārī parlamenta Sociālo un darba lietu komisija nolēma rakstīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu izveidot izpētes grupu LM darba izvērtēšanai, vērtējot, vai ir darīts viss iespējamais, lai pasargātu SAC iedzīvotājus un darbiniekus no saslimšanas ar Covid-19, un pašreizējās situācijas uzlabošanā. Šim lēmumam sekoja Kariņa rezolūcija, kurā LM kopā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju bija jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā vienots rīcības plāns, kas paredz tūlītēju pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Līdztekus rezolūcijai Kariņš vērsās arī Valsts kontrolē ar aicinājumu revīzijā pārbaudīt, vai LM ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā SAC.

Valsts kontrole 18.maijā noslēdza revīziju un ziņojumā «Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskatu», aplūkojot darbības, pieņemtos lēmumus un to savlaicīgumu saistībā ar Covid-19 izplatību SAC, un atklāja vairākus trūkumus un novēlotu darbību.

Deputāti vēstulē premjeram uzsvēra Valsts kontroles secināto par piemaksām ar Covid-19 inficēto personu aprūpē iesaistītajam personālam, ko LM bija jāiniciē jau 2020.gada pavasarī nevis 2020.gada decembrī, ņemot vērā, ka darbinieki, kuri strādā ar inficētiem Covid-19 klientiem vai to kontaktpersonām, ir pakļauti paaugstinātam riskam inficēties.

Revidenti arī uzsvēruši, ka rīcības plāns iesaistīto institūciju vienotai un koordinētai rīcībai bija jāizstrādā vai vismaz jāiniciē izstrādāt, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība, ņemot vērā, ka SAC tika atzīti kā paaugstināta riska objekti, kuros pastāv augsts risks Covid-19 infekcijas izplatībai.

Tāpat Latvijas izstrādātās vadlīnijas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām līdz 2020.gada decembrim neparedzēja tik detalizētu un visaptverošu klientu un darbinieku profilaktisko testēšanu, kādu ir noteicis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Neskatoties uz to, ka Petraviča, prezentējot izstrādāto rīcības plānu 2021.gada 25.janvārī, pauda, ka LM jau no pirmās dienas ir aktīvi darbojusies, lai maksimāli pasargātu aprūpes iestādēs dzīvojošus cilvēkus, Valsts kontroles revīzijā ir secināts pretējais un atklāti būtiski trūkumi LM darbā, uzsvēra vēstuli Kariņam parakstījušie deputāti.

«Labklājības ministre ir atbildīgā amatpersona par nozari, tāpēc uzskatām, ka šāda rīcība, kas veicinājusi saslimstību sociālās aprūpes institūcijās, ir apdraudējusi tajās dzīvojošo un strādājošo veselību un dzīvības, kā arī veicinājusi kopējo saslimstību valstī, un nav pieļaujama. Līdz ar to ministrei ir jāuzņemas politiskā atbildība par novēloto rīcību Covid-19 krīzē,» pausts vēstulē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, deputāti lūdz Kariņam izdot rīkojumu par labklājības ministres Petravičas demisiju.