Saeimas nama atjaunošanas metu konkursā uzvarējis «DR arhitekti» un «Palast Architekts» mets

Darbs par labāko tika atzīts gandrīz vienprātīgā žūrijas vērtējumā. 

Otro vietu žūrija piešķīra SIA «Studio Gertners». Savukārt veicināšanas balvas ieguva SIA «LDU» un Rihards Bebris, Agnese Bebre, SIA «Nams», SIA «Citrus Solutions» un SIA «Sudraba arhitektūra».

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) norāda, ka par Saeimas ēkas pārbūves būvprojekta izstrādi tiks rīkots atsevišķs iepirkums.

Mieriņa sacīja, ka pēc metu konkursa tiks slēgts līgums par projekta izstrādi. Izstrādājot rekonstrukcijas projektu, vērtēs vēsturisko aspektu.

Mieriņa skaidroja, ka ir jāņem vērā, kas var parādīties, atsedzot kultūrslāni. Tikai tad tiks aprēķinātas būvniecības izmaksas un pieņemts lēmums, kā tiks veikta būvniecība.

Paredzēts, ka Saeima 2027.gadā pārcelsies uz Latvijas Bankas ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 1a, un tajā laikā sāksies priekšdarbi Saeimas nama pārbūvei, teica Mieriņa.

Saeimas nama konsultatīvās padomes vadītāja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzsvēra, ka nedrīkst šai ēkai pieiet ar «eiroremonta» skatījumu, bet jādomā par ēkas simbolisko nozīmi. «Nepieciešams pārlauzt ēkas drūmumu, telpu nomāktību. Arī esošā sēžu zāle nav slikta, bet tajā iekodētais gars neatbilst tiem uzstādījumiem, ko gribētu sagaidīt un redzēt,» viņa teica.

Iesniegtos risinājumus vērtēja žūrija arhitekta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas padomnieka arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jāņa Dripes vadībā. Viņš skaidroja, ka projektos bija jāievērtē Latvijas valsts tēla, identitātes un reprezentācijas jautājumi, jārespektē kultūras mantojums, jāpanāk demokrātiska atvērtība un drošība reizē, kā arī ēkas atjaunoto vērtību un 21.gadsimta dizaina simbioze. 

Pēc viņa teiktā, labākie darbi ieskicē interesantu Saeimas nama nākotnes tēlu ar būtiskiem funkcionalitātes uzlabojumiem.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova skaidroja, ka metu konkurss ir pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, kas tuvākajos gados sagaida Latvijas parlamenta galveno ēku. Tuvāko divu gadu laikā jāveic projektēšanas darbi, lai sāktu ēkas atjaunošanu. Saeimas nams uz atjaunošanas laiku ir nodots VNĪ, kam ir nepieciešamā profesionālā pieredze šāda mēroga būvniecības projektu īstenošanā.

Pēc metu konkursa rezultātu paziņošanas, VNĪ sāks darbu pie nama atjaunošanas plāniem un būvprojekta izstrādes. Metu konkursa uzvarētāja ideja tiks papildināta ar lietotāja prasībām, lai virzītos uz būvprojekta izstrādi, teica Gavrilova. Ņemot vērā, ka Saeimas nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, taču vienlaikus ēka ir kritiskās infrastruktūras objekts, darba gaitā projektēšanas un būvniecības gaitā būs jāievēro paaugstinātas drošības prasības. 

Saeimas nama nākotnes redzējumu metu konkursā iesnieguši seši pretendenti.

VNĪ pārstāvji norāda, ka Saeimas nams ir nozīmīgs valsts kultūras piemineklis, kā arī kritiskās infrastruktūras objekts. Nams ir tehniski sliktā stāvoklī, tostarp daļu telpu atļauts izmantot ne ilgāk kā līdz 2027.gada beigām, tādēļ ir nepieciešams veikt kompleksus ēkas pārbūves un restaurācijas darbus. Saeimas nams uz tā atjaunošanas laiku ir nodots VNĪ.

Saeimas nama pārbūves laikā būs jāuzlabo ēkas energoefektivitāte un jāievieš mūsdienīgi vides pieejamības risinājumi, ievērojot universālā dizaina principus, kā arī jāpaplašina publiskā telpa.

Lai kvalitatīvi īstenotu parlamenta nama pārbūves projektu un kultūras vērtību saglabāšanu, projektam izveidota konsultatīvā padome, kurā piedalās pārstāvji no VNĪ, Latvijas Arhitektu savienības, Saeimas administrācijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta, Latvijas Amatniecības kameras, Latvijas Restauratoru biedrības, Latvijas Dizaina padomes un drošības iestādēm. Konsultatīvās padomes vadītāja ir Lāce.

Kompānija «DR arhitekti» reģistrēta 2006.gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Dāvids Rubins, savukārt «Palast Architekts» reģistrēta 2002.gadā, un tās patiesie labuma guvēji ir Normunds Zitmanis un Juris Bērziņš.

Jau ziņots, ka Saeimas ēkas pārbūves un restaurācijas projekta gala termiņš pagarināts līdz 2030.gada 31.decembrim.

Tāpat valdība precizējusi piešķirtā finansējuma apguvi pa gadiem, nemainot kopējo projektam piešķirto finansējumu 34 083 692 eiro apmērā.