Saeimas komisija vēl nelemj par sodu palielināšanu valsts valodas necienītājiem

Komisijas sēdē Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) vērtēja, ka, viņaprāt, likumprojekts ir «uzrakstīts uz vēlēšanām», jo pašlaik vajadzību pēc šādām izmaiņām viņš personīgi nejūtot.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) gan norādīja, ka pašlaik netiek runāts par kādu jaunu konstrukciju veidošanu, bet runāts vien par soda mēru. Vienlaikus komisijas deputāti vienojās vēl par grozījumiem pagaidām nelemt un jautājumu uz kādu laiku atlikt.

Virkni priekšlikumu grozījumiem likumā iesniegusi «Progresīvo» Saeimas frakcijas deputāte Selma Teodora Levrence, piemēram, aicinot palielināt administratīvo atbildību par Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu, kā arī sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Levrence norādījusi, ka nepieciešams palielināt administratīvo atbildību par Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu, jo praksē esot gadījumi, kad neatļautas ziņas tiek izpaustas, bet tas rada drošības risku apdraudējumu, it īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Viņa aicinājusi esošo sodu 70 naudas soda vienību apmērā palielināt līdz 95 naudas soda vienībām.

Tāpat deputāte rosinājusi palielināt sodu par personas identitātes slēpšanu vai neatklāšanu. Viņa paudusi, ka citas personas identitātes izmantošana jeb «identitātes zādzība» varot rezultēties ar smagām sekām cietušajam. Tā esot apzināta un ļaunprātīga cita cilvēka izmantošana savu mērķu sasniegšanai vai negatīvu seku radīšanai, lai izvairītos no personiskas atbildības, un par šāda veida pārkāpumu, Levrences ieskatā, arī ir pārskatāms soda apmērs. Levrence rosina esošo sodu 56-140 naudas soda vienību apmērā palielināt līdz 58-150 naudas soda vienībām.

Līdztekus Levrence rosinājusi palielināt sodu par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu. Viņa skaidro, ka melīgas informācijas izplatīšana par nepatiesu notikumu vai tā inscenēšana, kā dēļ glābšanas dienesti nepamatoti tērē resursus, tādējādi, iespējams, liedzot savlaicīgi saņemt palīdzību citiem nelaimē nonākušajiem vai apdraudot glābēju drošību, ir ļaunprātīga rīcība, par ko soda mērs esot palielināms. Deputāte piedāvā esošo sodu apmēru 7-42 naudas soda vienību apmērā palielināt līdz 9-50 naudas soda vienībām.

Deputāte rosinājusi palielināt sodus arī par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Kā skaidro Levrence, sabiedriskās kārtības traucējumi joprojām esot aktuāla problēma, it īpaši trokšņošana, tai skaitā komercdarbības laikā. Par šādu pārkāpumu Levrence rosinājusi esošo sodu fiziskai personai 100 naudas soda vienību apmērā palielināt līdz 110 naudas soda vienībām, bet juridiskai personai sodu palielināt no 1000 līdz 1100 naudas soda vienībām.

Tāpat viņa rosinājusi papildināt likuma pantu, nosakot, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas naktsmieru vai apdraudot savu vai citu personu drošību laikā no plkst. 23 līdz 7 personas dzīvesvietā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 130 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz 1300 naudas soda vienībām.

Par sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī Levrence rosina sodu palielināt no 30-140 naudas soda vienībām līdz 35-150.

Levrence rosinājusi palielināt sodus arī par pret personu vērstu agresīvu uzvedību. Viņa akcentē, ka pret personu vērsta agresīva uzvedība, seksuāla uzmākšanās, maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana ir pārkāpumi, kas būtiski apdraud personu fizisko drošību, veselību, kā arī emocionālo labsajūtu un pašcieņu, līdz ar to arī par šiem administratīvajiem pārkāpumiem administratīvie sodi ir pārskatāmi un samērīgi palielināmi.

Kā norāda deputāte, personu aizsardzība no uzbrukumiem un vardarbības pelna tikpat lielu ievērību un sankciju smagumu kā administratīvie pārkāpumi citās jomās. «Arī pēdējā laikā notikušās plašās atbalsta akcijas Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pierāda un pārliecinoši demonstrē sabiedrības kopējo nostāju, ka tiek sagaidīta likumdevēja aktīva rīcība vardarbības mazināšanai,» pauž Levrence.

Viņa aicinājusi esošo sodu par pret personu vērstu agresīvu uzvedību — 14-100 naudas soda vienības — palielināt līdz 20-130 naudas soda vienībām. Esošo sodu par seksuālu uzmākšanos — 140 naudas soda vienības — Levrence rosina palielināt līdz 150 naudas soda vienībām.

Esošo sodu par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu — 42-100 naudas soda vienības — Levrence rosinājusi palielināt līdz 50-150 naudas soda vienībām. Savukārt par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga saimniecība, Levrence rosinājusi sodu palielināt no 86-140 līdz 95-196 naudas soda vienībām.

Jau ziņots, ka sākotnēji ar šiem grozījumiem paredzēts palielināt administratīvos sodus par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumiem un pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.

«Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts pamats, tās aizsardzība un lietošana ir ne tikai kultūras, bet arī drošības jautājums,» uzsvēris «Junās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, norādot, ka šie grozījumi nav tikai represīvs instruments, bet skaidra valsts nostāja par valsts valodas nozīmīgumu.

Valsts valodas centrs pēdējos gados konstatējis vairāk nekā 4000 pārkāpumu, tostarp gadījumus, kad valsts valoda netiek lietota profesionālo pienākumu veikšanā. Pašreizējie sodi, kas noteikti 2020. gadā, vairs neatbilst ekonomiskajai situācijai un aktuālajai valodas politikai — tādēļ nepieciešama rīcība, uzskata politiskais spēks.

Ar grozījumiem rosināts palielināt naudas soda apmēru gandrīz visos likuma pantos, kas regulē valsts valodas lietojumu.

Šīs izmaiņas skar gan fiziskas, gan juridiskas personas, un tās ir vērstas uz preventīvu ietekmi, lai stiprinātu sabiedrības cieņu pret valsts noteiktajām normām, īpaši valsts valodu.

Fiziskām personām līdz šim sods par dažādiem pārkāpumiem bija robežās no 7 līdz 28 naudas soda vienībām. Tagad šo apmēru tiek piedāvāts palielināt līdz 10-39 vienībām.

Juridiskām personām līdz šim sods bija no 28 līdz 140 naudas soda vienībām, atsevišķos pantos līdz 600 vai 1000 vienībām. Tagad to piedāvāts palielināt līdz 39-1390 vienībām, atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Soda apmēru rosināts palielināt arī amatpersonām — no 14-60 naudas soda vienībām līdz 20-84 vienībām.

Tāpat grozījumos iekļauta jauna redakcija 20. pantam — necieņa pret valsts valodu. Politiķi rosina noteikt, ka par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz valsts valodas statusa un nozīmes noniecināšanu, piemēro naudas sodu no 20 līdz 400 naudas soda vienībām. Pašlaik par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu piemēro naudas sodu no septiņām līdz 140 naudas soda vienībām.

Viena naudas soda vienība ir 5 eiro.