Saeimas komisija: «Rail Baltica» pirmās kārtas pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro

Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) uzsvēra, ka, nesaņemot šādu finansējumu, «Rail Baltica» pirmo kārtu neizdosies pabeigt līdz 2030. gadam, un tās pabeigšana var ievilkties līdz 2050. gadam. Arī vairāki citi komisijas deputāti pauda pārliecību, ka projekta pirmo kārtu nekādā veidā nav iespējams pabeigt līdz 2030. gadam.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) un SM valsts sekretāra vietnieks dzelzceļa projekta «Rail Baltica» jautājumos Gatis Silovs komisijas sēdē norādīja, ka nevar nosaukt konkrētus nepieciešamā iztrūkstošā finansējuma skaitļus, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Vienlaikus SM pārstāvji uzsvēra, ka notiek ļoti aktīvs darbs finansējuma piesaistē, lielākās cerības liekot uz nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu (MFF), kas būs pieejama no 2028. gada, Militārās mobilitātes fondu, kā arī uz Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) Latvijas prioritāro aktivitāšu pieteikumu «Re:Call — Flow», kurā var tikt sadalīts līdz šim EISI projektiem atvēlēto līdzekļu neizmantotais atlikums. Silovs skaidroja, ka no Eiropas Komisijas (EK) ir saņemta informācija, ka šāds atlikums varētu būt pieejams.

Silovs komisijas sēdē informēja, ka patlaban Latvijai pieejamais finansējums pamattrases izbūvei 680 miljonu eiro apmērā ir pietiekams 52,66 kilometru dzelzceļa līnijas izbūvei.

Patlaban «Rail Baltica» pamattrases būvniekam «E.R.B. Rail JV» ir nodoti 33 kilometri, kuros, pēc Silova teiktā, «uzreiz pēc zemes atkušanas var durt lāpstu zemē».

Vienlaikus Silovs vērsa uzmanību, ka projekta realizācija ir atkarīga no pieejamā finansējuma — ja tas būs pieejams, projekta pirmo kārtu var pabeigt līdz 2030. gadam, ja finansējuma nebūs, tad dzelzceļa līnijas būvniecība tiks veikta pieejamā finansējuma ietvaros.

Tautsaimniecības komisijas deputāti uzsvēra, ka vēl nepieciešams pārprojektēt visu trasi, jo patlaban spēkā esošais būvprojekts ir izstrādāts sākotnēji plānotajam projekta tvērumam ar diviem sliežu ceļiem, tāpēc būvdarbu sākšanai ir nepieciešama pārprojektēšana.

Savukārt Silovs sacīja, ka pārprojektēšanas jautājums SM tiek risināts. Patlaban ir vienošanās ar būvniekiem, ka tie 33 kilometru posmā sāks darbus, kurus var veikt neatkarīgi no pārprojektēšanas — pamattrases pamatnes izbūvi. Esošā projekta pārprojektēšana varētu tikt pabeigta šī gada laikā.

«Rail Baltica» projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme sacīja, ka EDzL projektēšanu no kopuzņēmuma «RB Rail» pārņēmusi tikai šā gada sākumā. Patlaban EDzL mēģina vienoties ar esošā būvprojekta izstrādātāju Spānijas kompāniju «Idom» par projekta adaptāciju un pārprojektēšanu. Dzelme skaidroja, ka neizdodoties vienoties ar «Idom», nāksies izsludināt iepirkumu būvprojekta pārprojektēšanai, taču pauda pārliecību, ka to var izdarīt šā gada laikā.

LETA jau ziņoja, ka Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par ES transporta infrastruktūru secinājusi, ka «Rail Baltica» projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Tajā īpaša uzmanība pievērsta astoņu TEN-T megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa «Rail Baltica» projektam.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš — 2030. gads — netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp «Rail Baltica» projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.