Saeimas komisija noraida priekšlikumu ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma

Priekšlikuma iesniedzējs, Progresīvo» deputāts Ervins Labanovskis komisijas sēdē izteicās, ka gadiem izskan, ka sabiedrība maz iesaistās sabiedriskajos procesos un krītas cilvēku skaits, kuri dodas vēlēt.

Labanovskis, atsaucoties uz aptaujām, akcentēja, ka vienlaikus tikai neliela daļa jauniešu jūtas pašvaldības uzklausīti. «Demokrātija ir jāmācās, pašvaldība būtu tas līmenis, kurā to varētu sākt darīt,» teica Labanovskis.

Viņš arī norādīja, ka no 16 gadiem pašvaldību vēlēšanās vēlēt var Igaunijā, un «nekāda katastrofa neesot notikusi».

Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve Elīza Loja pauda nostāju, ka šāds priekšlikums būtu atbalstāms, jo citu valstu piemēri liecinot, ka valstīs, kurās jaunieši pašvaldību vēlēšanās drīkst vēlēt no 16 gadu vecuma, esot pieaugusi jauniešu interese par politiku, tāpat šādās valstīs tiek vairāk aktualizēti jautājumi, kuri ir svarīgi jauniešiem.

Loja uzsvēra, ka pašvaldības ir vietas, kur jaunieši visbiežāk uzturas, tāpēc, vēlējot no 16 gadu vecuma, jaunieši vairāk varētu ietekmēt lēmumus, kas tiešā veidā skar viņus.

Atbalstu priekšlikumam ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma pie Saeimas frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters, kurš pauda, ka no 16 gadu vecuma jauniešu varētu balsot arī Saeimas vēlēšanās.

Komisija priekšlikumu ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma noraidīja, jo Satversmē cita starpā ir noteikts, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.

Labanovska priekšlikumu ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma skeptiski aģentūrai LETA vērtēja arī Jaunās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.