Saeimas komisija darbu pie Mākslīgā intelekta centra likumprojekta plāno pabeigt nākamnedēļ

Kā komisijas sēdes laikā norādīja tās vadītājs Oļegs Burovs, pirms otrā, galīgā lasījuma vēl jaāizvada tehniska sēde, lai vēl pārskatītu visus priekšlikumus.

Komisijas deputāti iepriekš nolēmuši, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks virzīts uz Saeimas sēdi 6.martā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt «uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai».

Mākslīgā intelekta centra darbības fokusā būs sekmēt praktisku mākslīgā intelekta pielietošanu un nacionālo spēju izveidi ar mākslīgo intelektu saistītu risku vadību un prevenciju. Centrs pārvaldīs mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātijas integritātei, privātumam un cilvēku tiesībām.

Mākslīgā intelekta centrs tiks veidots kā nodibinājums, sadarbojoties universitātēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldei. Proti, valsts būs viens no dibinātājiem, un centra darbinieki nebūs valsts amatpersonas. Nodibinājumā sadarbosies trīs puses — valsti pārstāvēs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, zinātni pārstāvēs Latvijas Universitāšu asociācija, savukārt industriju — Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju asociācija, iepriekš atbildīgajā komisijā skaidroja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Plānots, ka Mākslīgā intelekta centra struktūru veidos padome, centra direktors, kas veiks biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās valdes funkcijas, un sekretariāts.

Likumprojekts paredz, ka centra padomē būs ne vairāk kā deviņi locekļi, kas atalgojumu nesaņems. Centra direktoru amatā apstiprinās padome.

Tāpat likumprojekts noteiks, ka Mākslīgā intelekta centrs speciālā regulatīvā vidē izdos administratīvos aktus. Administratīvā aktā tiks ietverti speciālās regulatīvās vides noteikumi un nosacījumi, dodot atļauju nepiemērot atsevišķas normatīvo aktu prasības, kā arī paredzēs un noteiks laika periodu, kurā persona var veikt mākslīgā intelekta sistēmas izstrādi un pārbaudi regulatīvajā vidē. Mākslīgā intelekta sistēmas izstrāde un pārbaude nedrīkst apdraudēt valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību, paredz likumprojekts.

Regulatīvās vides noteikumi varēs paredzēt atkāpes no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām tiktāl, ciktāl tas objektīvi nepieciešams, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību.

Ministru kabinets noteiks speciālās regulatīvās vides noteikumus, regulatīvās vides izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā centrs veic specialajā regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu un iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus, paredz komisijas atbalstītais priekšlikums.

Speciālā regulatīvajā vidē nebūs tiesīgs piedalīties komersants, kuram piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kapitālsabiedrība, kurā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskajām personām, kā arī komersants, kuram pēdējo piecu gadu laikā ir piemērotas krimināla rakstura soda sankcijas.