Saeimas deputāti Rīgas Svētā Pētera baznīcas jautājumā sadarbosies ar Vācijas parlamenta pārstāvjiem

Šodien parlamenta Izglītības komisijas deputāti izskatīja Sv.Pētera baznīcas likuma projektu. Ašeradens informēja, ka komisija ir tikusies ar vācu Bundestāga partneriem, ar kuriem iepriekš panākta vienošanās veidot kopīgu darba grupu šajā jautājumā.

Saeimas pārstāvji ir saņēmuši vēstuli no vācu kolēģiem, kurā viņi apstiprina darba grupas izveidi un nosauc sešus savus dalībniekus. Ašeradens sacīja, ka vācu kolēģi piedāvā tikties 10.jūnijā, lai uzsāktu darbu pie kopīga risinājuma Svētā Pētera baznīcas biedrības jautājumā un Vācijas valsts iesaistes šajā projektā.

Komisijas priekšsēdētājs aicināja arī Saeimas deputātus pieteikties šīs darba grupas sastāvam. Viņš vēlējās nodrošināt partiju pārstāvniecību, proti, ka darba grupā no Latvijas parlamenta būtu sešu dažādu partiju pārstāvji.

Bezpartejiskā deputāte Evija Papule vaicāja, vai drīkst pieteikties arī neatkarīgie deputāti, uz ko Ašeradens atbildēja, ka aicina pieteikties ikvienu, kurš to vēlas, un pēc tam deputāti vienosies par darba grupas sastāvu.

Nākamtrešdien, 19.maijā, deputāti turpinās skatīt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projektu. Ašeradens vēlas panākt, lai līdz 10.jūnijam Saeima var konceptuāli sagatavot vienošanās projektu, pateikt galvenās idejas, par ko panāktas vienošanās, kā arī tiktu pie otrā lasījuma redakcijas, to iztulkotu un nosūtītu vācu parlamenta kolēģiem.

Jau ziņots, ka iepriekšējās komisijas sēdēs skatot Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, Saeimas deputāti nespēja vienoties par dievnama pārvaldītāju. Rīgas Svētā Pētera baznīcu ilgstoši apsaimnieko Rīgas pašvaldība.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) savā atzinumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādījusi, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka no būvniecības problēmu viedokļa ir ļoti smags mantojums, iespējams, ka smagāks par pārējām Vecrīgas viduslaiku baznīcām, jo tas ir divas reizes bijis pakļauts postošām uguns un konstrukciju termisko deformāciju slodzēm, kam sekojuši gadi bez jumtiem virs ēkas, teikts minētajā atzinumā.

Pēdējā baznīcas atjaunošana notika bez paaudzēs mantotas arhitektu, inženieru, būvnieku pieredzes gotisko baznīcu statikas aprēķinos, konstrukciju projektēšanā un būvniecībā, uzturēšanā, atjaunošanā. Kvalitāte, kādā veikta liela daļa mūra restaurācijas darbu, ir ļoti tāla no mūsdienu prasībām un kvalitātes līmeņa, norādīts NKMP atzinumā, piebilstot, ka visas tehniskās infrastruktūras sistēmas ir galēji novecojušas, neefektīvas, daļa ir nelietojama vai pat nekad nav ierīkota. Ēkas funkcionālā kapacitāte ir zema, stipri ierobežota un arhaiska.

NKMP brīdinājusi, ka ēkas tehniskās un arhitektoniskās problēmas vēl apzinātas tikai daļēji, nav aptverti visi vajadzību un nepieciešamību sektori.

LETA jau vēstīja, ka pagājušā gada martā Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisija iebildumu dēļ, ko izteica Saeimas Juridiskais birojs un jaunievēlētie deputāti, atlika balsošanu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektam iesniegto priekšlikumu, kas paredz to kopā ar vēsturisko kapu teritoriju nodot Vācu Svētā Pētera draudzes pārvaldījumā.