Saeimas Ārlietu komisija vēl nepanāk vienošanos par darba grupu «Uzvaras laukuma» tālākās attīstības ieceres izstrādei

Ārlietu komisijas sēdes dalībnieki diskutēja par darba grupas nolikumu, kas pašreiz vēl izstrādes procesā. Politiķi nolēma papildināt nolikumu ar komisijas locekļu ierosinājumiem un rekomendācijām.

Saeimas deputāts Jānis Tutins (S) pavēstīja, ka šajā komisijas sēdē nebalsos ne par grupas izveidi, ne nolikumu. Tāpat viņš norādīja, ka viņa ieskatā kompetentākā iestāde, kurai vajadzētu strādāt ar šiem jautājumiem, ir Ārlietu ministrija (ĀM). Tā varētu pieņemt atbildīgus lēmumus šajā jautājumā, norādīja Tutins.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) teica, ka darba grupu izveidos un aicinās ministrijas deleģēt savus pārstāvjus. Tāpat politiķis uzsvēra, ka nevēlas sabiedrībā raidīt signālu, ka Saeimā nevar pieņemt lēmumus, jo nav gana kompetenti, lai to izdarītu.

Runājot par darba grupas izveidi, deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) uzsvēra, ka darba grupai būtu jāizvēlas savs vadītājs, nevis Ārlietu komisijai.

Tikmēr Kols sacīja, ka vēlas, lai komisijā noritētu kvalitatīvs darbs un esot skaidrs, ka darba grupas darbības laikā būs virkne priekšlikumu. Tāpat priekšlikumus komisijā var iesūtīt ikviens Saeimas deputāts. Savukārt, lai nonāktu pie viena rezultāta, jānotiek balsojumam. Plānots, ka balsojumā piedalītos pastāvīgie locekļi — pārstāvis no Ārlietu, Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Juridiskās komisijas. Tāpat pastāvīgo locekļu vidū būtu pārstāvji no katras Saeimas frakcijas.

«Mēs veidojam darba grupu un Ārlietu komisija deleģē darba grupas vadītāju, kas var runāt komisijas vārdā,» skaidroja Kols.

Savukārt deputāts Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ja Ārlietu komisija veido darba grupu likumprojekta izstrādei, pie tā arī vajag pieturēties, jo mērķis ir labs. Tomēr atklāts ir jautājums par tālāko uzdevumu veikšanu, proti, kā darba grupa veiks «Uzvaras laukuma» sakārtošanas funkciju.

«Darba grupa neko tādu nedarīs. Mērķis ir izstrādāt likumprojektu. Ja runājam par diskusiju, cik un kādi locekļi varēs piedalīties darba grupā, ir jānosaka, cik būs pastāvīgie locekļi un kas viņus izvirza,» sacīja Augulis.

Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) vērsa uzmanību, ka «Uzvaras laukuma» nākotne attiecas arī uz pašvaldību, tāpēc aicināja veidot sadarbību arī ar to.

«Ja mēs piedāvāsim uzbūvēt jaunas konstrukcijas, tie varētu būt lieli ieguldījumi. Šķiet, ka bez Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu komisijas arī nevarēs iztikt. Ar nolikuma projektu vajadzētu iepazīties visām Saeimas komisijām,» sacīja Kabanovs, aicinot nosūtīt komisijām nolikuma projektu un saņemt no tām atzinumu, līdz tam laikam atliekot darba grupas izveidi.

Sēdes noslēgumā Kols sacīja, ka šodien par darba grupu neko nelems. Tāpat viņš aicināja komisijas locekļus līdz nedēļas beigām iesūtīt labojumus un priekšlikumus, kurus varētu apkopot un izskatīt katru pēc kārtas, balsojot.

Kā ziņots, Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtni varētu pārveidot atbilstoši Latvijas neatkarības pirmajā periodā sāktajai Uzvaras laukuma izveidei, kā arī izvietot informatīvās plāksnes, kurās būtu atspoguļots pieminekļa vēsturiskais konteksts, šāds secinājums oktobra beigās iezīmējās Saeimas Ārlietu komisijas un Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas kopsēdē.

Kā norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kols, lai spriestu par šiem un citiem risinājumiem, Saeimā tiks izveidota darba grupa. Tā varētu vienoties arī par jaunu pieminekļa nosaukumu — pašlaik tam tiek izmantoti dažādi nosaukumi.

Saistībā ar darba grupas darbu Kols sociālajos tīklos norādīja, ka tā strādās pie jauna Uzvaras laukuma izbūves un attīstības likuma. Likumā paredzēts definēt, «par kuru uzvaru ir runa», kā arī likums «precīzi atainos mūsu vēsturi un pieredzi», norādīja politiķis.