Saeimas apakškomisijā akcentē «Latvijas pasta» pakalpojumu nozīmi senioriem

Sēdes sākumā Latvijas Universitātes pētniece Ilze Mileiko iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par digitalizāciju — cik lielā mērā seniori Latvijā virs 60 gadiem var vai nevar lietot digitālos pakalpojumus. Viņa atzīmēja, ka lielai daļai senioru nav pieejami digitālie rīki un nav digitālo prasmju.

Mileiko uzsvēra, ka «Latvijas pasts» patlaban pilda dažādas funkcijas — tam ir arī sociālā funkcija, piemēram, pastnieks senioram piegādā arī zāles, kas nav pastnieka darba pienākumu sarakstā, bet mazajās kopienās tas ir svarīgi. «Atņemot pasta nodaļas, tas varētu lielai daļai cilvēku radīt neapmierinātību ar valsti,» piebilda Mileiko.

Vienlaikus arī Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Aija Leitāne pievienojās, ka pensionāriem ir vajadzīgs pasts, jo tas nav tikai universālā pasta pakalpojums (UPP), bet arī sociālizācija.

Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe norādīja, ka SM ir apturējusi «Latvijas pasta» plānoto reorganizāciju, tomēr tas nenozīmē, ka ministrija ir pilnība apturējusi pasta nodaļu slēgšanu un reorganizāciju, papildinot, ka «Latvijas pastam» ir jāoptimizē izmaksas.

Austrupe norādīja, ka ministrija aicina nebalstīties uz UPP kā galveno pozīciju, no kura veidojas viss «Latvijas pasta» budžets, jo pastam ir arī komercpakalpojumi, kuri ir jāattīsta un jāvirza kā galvenais ieņēmumu avots. Viņa sacīja, ka ministrijai ir svarīgi panākt iedzīvotājiem pieejamāko un pasta pakalpojuma sniedzējam iespējamāko risinājumu.

Kā viens no risinājumiem ir nodrošināt pasta pakalpojumus ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību, tomēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Guntars Krasovskis sēdē norādīja, ka šis viss ir tikai idejas līmenī. «Mēs neko neesam dzirdējuši, kas tas īsti varētu būt. Komercdarbība un pašvaldības ir atšķirīgas lietas,» papildināja Krasovskis.

Tāpat viņš sacīja, ka pirmajā uzstādījumā šāds risinājums valstij nebūs lētāk. Krasovskis aicināja veikt izpēti — cik tas izmaksās, ko valsts var nodrošināt, kā būs ērtāk cilvēkiem, un tad virzīties uz lēmuma pieņemšanu.

Kopumā sēdē pārrunāti galvenie problemātikas jautājumi saistībā ar «Latvijas pasta» reorganizāciju, kas iezīmēja jautājumus, par kuriem plašāk «Latvijas pasts» ar iesaistītajām pusēm diskutēs trešdien, 28.februārī.

LETA jau rakstīja, ka «Latvijas pasts» un SM trešdien, 28.februārī, plkst.15 rīkos preses konferenci, lai informētu par pirmajiem secinājumiem pēc konsultatīvā darba pie nacionālā pasta operatora nākotnes scenārijiem.

Kompānijā informē, ka trešdien «Latvijas pasts» organizēs domu apmaiņas darbnīcu kopā ar diskusiju, kurā dažādu jomu eksperti — publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvji — apsvērs un analizēs potenciālos nacionālā pasta operatora attīstības virzienus.

Tāpat ziņots, ka «Latvijas pasts» plānoja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, taču šis reorganizācijas plāns tika apturēts.

Iepriekš kompānijā skaidroja, ka pēc «Latvijas pasta» un SM pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai «Pastnieks mājās» risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm — pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

«Latvijas pasta» apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

«Latvijas pasts» nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. «Latvijas pasts» ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.