Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, «Jaunās vienotības» (JV), «Progresīvo» un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.
Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.
Tikmēr opozīcija uz šo Saeimas sēdi bija spējusi savākt līdz aptuveni 40 balsis, kas ne visos balsojumos bija vienotas.
Iepriekš atsevišķas Saeimas sēdes tika pārtrauktas, jo valdošā koalīcijā Saeimā nebija spējusi nodrošināt kvorumu. Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Savukārt atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
Nākamā gada valsts budžetā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi — 17,945 miljardi eiro.
Iepriekš «Jaunās vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA lēsa, ka pirmajā lasījumā nākamā gada budžetu paredzēts sākt skatīt 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeimas deputāti par nākamā gada budžetu varētu sākt lemt 3. decembrī, 5. decembrī darbu pie tā noslēdzot.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) trešdien, saņemot budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, solīja katras ministrijas izdevumu rūpīgu vētīšanu. Viņa paskaidroja, ka no nākamās nedēļas uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju tiks aicināti ministriju pārstāvji, lai skatītu tēriņus nākamajā gadā un, iespējams, rastu arī jaunus veidus, kā izdevumus samazināt.
Pirms likumprojektu nodošanas komisijām deputāti varēja runāt «par» un «pret». To izmantoja atsevišķi opozīcijas deputāti, kritizējot premjeres Evikas Siliņas (JV) valdību, sakot, ka solītais ietaupījums nav atrasts, vien tiek turpināts audzēt valsts parādu, kas atsauksies uz iedzīvotāju labklājību nākotnē.
«Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars kritizēja, ka budžeta «process tiek darīts kā viena liela haltūra». Viņaprāt, nepieciešams krietni vairāk izvērtēt dažādas pozīcijas nākamā gada budžetā.
Deputāts Česlavs Batņa (AS) debatēs klāstīja, ka jaunā skolu finansēšanas reforma «Programma skolā» tiekot virzīta ar «mīnuss zīmi», proti, esot zināms, ka nākamajam gadam trūkstot 8 miljoni eiro, bet 2027. gadā trūkst aptuveni 20 miljoni eiro. «Ja ieviešam reformu, tad beidzot Saeimā, ierēdniecībā ieviešam to kvalitatīvi — piešķiram vajadzīgo finansējumu,» teica Batņa.
Opozicionāre Svetlana Čulkova («Stabilitātei») savukārt sūkstījās, ka visi likumprojekti, kas saistīti ar izdienas pensijām, esot liekulība. Pēc viņas vārdiem, valdība atņemot naudu cilvēkiem, kas maksā tai algu.
Deputāts Artūrs Butāns (NA) līdzīgi kā pērn aicināja padarīt budžetu atklātāku un caurspīdīgāku, parādot lielāku izdevumu detalizāciju.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem — par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026. — 2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
FM skaidro, ka 2026. gada valsts budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm, kas izstrādātas šī gada jūnijā. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā. FM secinājusi, ka būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē šogad dod būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares. Arī uzņēmumu kreditēšanas apjomi pēc vairāku gadu stagnācijas šogad ir sākuši spēcīgi pieaugt, un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, ir audzis par 16%.
Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados — līdz 2,2%.
Inflācijas prognoze 2025. gadam paaugstināta līdz 3,5%, ko galvenokārt ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltumapgādes tarifu pieaugums. Nākamajos gados FM paredz pakāpenisku inflācijas samazināšanos — līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmākajos gados.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% no IKP, savukārt 2026. gadā tas pieaugs līdz 3,3% un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%. FM skaidro, ka deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Šie izdevumi tiek veikti ES fiskālo noteikumu elastības mehānisma — valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai — ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai.
FM uzsver, ka Latvija šo iespēju izmanto atbildīgi, saglabājot fiskālās politikas ilgtspēju un paredzot deficīta pakāpenisku samazināšanos, noslēdzoties izņēmuma klauzulas periodam.
Tāpat budžetā ņemts vērā, ka valdība 2025. gadā īstenoja darbaspēka nodokļu reformu, samazinot nodokļu slogu darba devējiem un ņēmējiem. FM norāda, ka reformas rezultātā budžeta ieņēmumi 2025.-2028. gadā samazinās par aptuveni vienu miljardu eiro.
Valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā 2026. gadam nodrošināts 233 miljonu eiro fiskālais ietaupījums, savukārt vidējā termiņā 2026.-2028. gadā kopējais izdevumu samazinājums pārsniedz 800 miljonus eiro, informē FM.
Salīdzinot ar 2025. gada plānu, 2026. gadā valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumi ir samazināti, tostarp FM par 16%, Tieslietu ministrijā — par 10%, Klimata un enerģētikas ministrijā — par 9%, Ekonomikas ministrijā — par 9%, Ārlietu ministrijā — par 5%, kā arī citās ministrijās.
Kopumā 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro, 2027. gadā — 724,8 miljoni eiro, bet 2028. gadā finansējums pieaugs līdz 935,9 miljoniem eiro. No tā būtiska daļa — 448,3 miljoni eiro — nākamgad paredzēta valsts drošības stiprināšanai, kas ļaus pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstīt militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicināt vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.
Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro, informē FM. Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā — 5% no IKP, 2028. gadā — 4,9% no IKP.
Papildu 94,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību. Nākamā gada finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro.
Savukārt izglītības jomā 45 miljoni eiro paredzēti jaunā pedagogu darba samaksas modeļa «Programma skolā» ieviešanai, stiprinot atbalsta personālu un nodrošinot kvalitatīvu izglītību visā Latvijā.
Papildu ieguldījumi paredzēti arī sociāli nozīmīgiem pasākumiem — paliatīvās aprūpes paplašināšanai, sociālo pakalpojumu un rehabilitācijas pieejamības uzlabošanai, kā arī lauksaimnieku atbalstam.
Kohēzijas politikas ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem, uzsver FM. To apjoms pārsniegs vienu miljardu eiro, saglabājoties vēsturiski augstākajā līmenī un būtiski pārsniedzot iepriekšējo plānošanas periodu rādītājus.
FM informē, ka šie līdzekļi tiek ieguldīti drošības stiprināšanā, reģionu attīstībā, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības konkurētspējas un cilvēkkapitāla izaugsmes veicināšanā. Līdz 2026. gadam ES fondu projektos jau piesaistīti vairāk nekā 2,2 miljardi eiro, un 93% no kopējā 1,97 miljardu eiro AF finansējuma ir rezervēti konkrētām investīcijām, kas tiek īstenotas atbilstoši plānam.
FM vērš uzmanību, ka īpaši nozīmīgi ir jaunie ieguldījumi, kas īstenoti, izmantojot EK regulu «ReArm Europe». Tā ļauj 10% no ES fondu finansējuma novirzīt drošības un aizsardzības projektiem, tostarp militārās un uzņēmējdarbības mobilitātes attīstībai.
Papildus ES fondu un AF līdzekļiem Latvijā turpinās arī citas ārvalstu finanšu palīdzības programmas, informē FM. Šveices finanšu palīdzībā līdz 2029. gadam paredzēti 49,8 miljoni eiro, tai skaitā Šveices grants 42,4 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums četrās programmās — bērnu vēža aprūpes pilnveidei, piesārņoto teritoriju sanācijai, lietišķajai pētniecībai un darba vidē balstītu mācību attīstībai.
Savukārt jaunajā Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu periodā līdz 2031. gadam Latvijai būs iespēja ieguldīt mērķētās investīcijās trīs prioritārajās jomās virs 100 miljoniem eiro kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
Tostarp vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes «Valsts drošība» īstenošanu, ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat līdzekļi paredzēti ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecības iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs.
Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, tostarp atbalstam uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai — sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām. FM skaidro, ka šie ārvalstu ieguldījumi papildina ES fondu finansējumu, mazinot valsts budžeta slogu un nodrošinot ilgtermiņa ieguldījumus valsts drošībā un sabiedrības labklājībā.
No valsts budžeta lielākie ieguldījumi jeb 545,9 miljoni eiro tiks novirzīti valsts aizsardzībai, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstot militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicinot vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi.
Savukārt iekšlietu resora investīcijas 67,9 miljonu eiro apmērā ir paredzētas drošības dienestu infrastruktūras modernizācijai, tajā skaitā jaunu ugunsdzēsības un glābšanas depo būvniecībai, policijas transporta atjaunošanai un civilās aizsardzības stiprināšanai.
Finansējums paredzēts arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūras attīstībai, norāda FM. Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 11,9 miljoni eiro, tostarp latviešu valodas resursu digitalizācijai un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanai. Veselības nozares investīcijas virzītas slimnīcu infrastruktūras modernizācijai un e-veselības sistēmas pilnveidei, bet Kultūras ministrijas ieguldījumi 5,7 miljonu eiro apmērā tiks izmantoti kultūras mantojuma saglabāšanai, digitālās drošības stiprināšanai un muzeju ekspozīciju modernizācijai.
Nākamgad piecām pierobežas pašvaldībām — Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadam — drošības stiprināšanai pie ES ārējās robežas tiks novirzīti trīs miljoni eiro. Tāpat pašvaldībām paplašinātas iespējas saņemt aizņēmumus investīciju projektiem, īpaši jomās, kas saistītas ar drošību, izglītību un demogrāfiju.
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalījums nākamgad paredzēts 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Budžeta likumā noteikts, ka prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 2,278 miljardi eiro.
Paredzēts, ka ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums nākamgad ir 168,14 miljoni eiro.
Pašvaldībām nākamajos gados prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums — 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%. FM norāda, ka garantēta arī IIN prognoze pilnā apmērā, savukārt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto līmeni, tiks novirzīti aizņēmumu saistību dzēšanai.
Mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad plānoti 676,286 miljoni eiro.
Tostarp pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, speciālās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzēti 527,435 miljoni eiro.
Pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, paredzēti 73,96 miljoni eiro.
Pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzēti 72,829 miljoni eiro, bet māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2,063 miljoni eiro.
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām nākamgad paredzēta 106,32 miljonu eiro apmērā, tostarp pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 50,923 miljonu eiro, kā arī plānota budžeta dotācija 51,794 miljonu eiro apmērā, kura tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Vēl trīs miljoni eiro paredzēti pierobežas pašvaldībām.
Savukārt dotācija 602 928 eiro apmērā paredzēta dotācija pašvaldībām par tiem iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 11 376 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim.
Pašvaldību sniegto galvojumu kopējais palielinājums noteikts 56,915 miljonu eiro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
FM norāda, ka publiskā sektora efektivizācijas pasākumi ietver administratīvo izdevumu un amata vietu samazināšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pievienošanu VID, kā arī finansējuma pārskatīšanu pabeigtajos infrastruktūras projektos, tostarp Liepājas cietuma būvniecībā, un citus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.
Tāpat valdība saglabājusi apņemšanos necelt pamatnodokļus, veicot tikai tādas izmaiņas, kas kalpo sabiedrības interesēm, norāda FM. Nākamgad plānots celt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, azartspēļu nodokli, dabas resursu nodokli. Tāpat paredzēta samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa likme vairākiem pārtikas produktiem — maizei, olām, pienam un vistas gaļai.
FM norāda, ka 2026. gadā plānots arī 40 eiro pieaugums gan minimālajai algai, gan neapliekamajam minimumam, sasniedzot attiecīgi 780 un 550 eiro mēnesī. Tāpat no 2025. gada 1. oktobra tiek indeksētas pensijas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.
Nākamā gada budžetā paredzēts, ka AS «Latvenergo» ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā 141 miljona eiro apmērā, AS «Latvijas valsts meži» — ne mazāk kā 143,896 miljonus eiro, AS «Augstsprieguma tīkls» — ne mazāk kā 5,716 miljonus eiro, AS «Latvijas loto» — ne mazāk kā 9,358 miljonus eiro, VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» — ne mazāk kā 6,261 miljonu eiro.
Savukārt VAS «Latvijas gaisa satiksme» neveiks dividenžu maksājumu no peļņas par 2025., 2026. un 2027. pārskata gadu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Vienlaikus budžeta likumā paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.