Saeimā pieņem gala lēmumu par sabiedrisko mediju apvienošanu

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA «Latvijas Sabiedriskais medijs» no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā — 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

SEPLP sagatavotā likuma anotācijā minēts, ka līdz apvienošanai 2024.gadā, kā arī 2025.gada laikā nepieciešams veikt virkni darbību reorganizācijas procesa īstenošanai, kam nepieciešami 384 437 eiro, no tiem 301 412 eiro — 2024.gadā, bet 83 025 eiro — 2025.gadā.

Finansējums 2024. un 2025.gadam jau iepriekš atbalstīts likumā «Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam».

Lemjot par abu mediju apvienošanu, daudz spriests tieši par finansējuma jautājumu. Abu mediju un SEPLP pārstāvji tika pauduši vēlmi, lai līdz ar vienota sabiedriskā medija izveidi būtiski tiek palielināts tam atvēlētais finansējums, piemēram, likumā sasaistot mediju finanses ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem, taču politiķi tam līdz galam nav piekrituši.

Kā izcēlusi SEPLP un vairāki apvienošanu atbalstošie politiķi, vienota sabiedriskā medija izveide Latvijā ir nepieciešama, lai stiprinātu tā saturisko un finansiālo kapacitāti, kas pašlaik īpaši svarīgi valsts drošībai.

Mediju uzrauga ieskatā, apvienošana ļaus sabiedriskajam medijam izstrādāt vienotu vidēja termiņa darbības stratēģiju un vienotu digitālo stratēģiju, kas savukārt ļaus nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu medija attīstību, efektīvi izmantojot tādu dārgu, bet nepieciešamu resursu kā programmētāji. Tāpat apvienošana nodrošina vienotu iepirkumu kārtību un vienotu atalgojumu politiku. Tas ļaušot centralizēt administratīvās atbalsta funkcijas, kā arī sabiedriskajam medijam būs vienots budžets un vienots sabiedriskais pasūtījums, kas cita starpā samazinās administratīvo slogu, ļaujot vairāk resursu novirzīt sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Tāpat tiks izveidota vienota iekšējās finanšu kontroles sistēma, piesaistīts iekšējais auditors, būs iespējas centralizēti piesaistīt ārpakalpojumus, tādējādi samazinot izmaksas. Būs atvieglotas sadarbības iespējas dažādu satura kopprojektu veidošanā, iespēja veidot vienotu un centralizētu IT programmu atbalstu, sākot ar grāmatvedību, lietvedību un beidzot ar satura plānošanas programmām, tā ļaujot samazināt izmaksas šo pakalpojumu nodrošināšanā.

Pie ieguvumiem SEPLP min arī iespēju veidot vienotus budžeta pieprasījumus. «LTV un Latvijas Radio nekonkurēs pēc naudas pieprasījumiem, un tas ļaus nodrošināt efektīvāku un plānveidīgāku resursu izlietojuma uzraudzību. Rezultātā sabiedrības ieguvums būs efektīvāks un kvalitatīvāks sabiedriskais pasūtījums, vairāk līdzekļu būs iespējams novirzīt tieši satura, it īpaši digitālā satura, veidošanai un jaunu platformu attīstībai,» iepriekš paudis SEPLP vadītājs Jānis Siksnis.

Jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu aizsākās 2009.gadā, kad tā laika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JV) bija nobažījies par sabiedrisko raidorganizāciju finansiālajām problēmām. Dombrovskis bija saņēmis vairākus apliecinājumus tam, ka LTV un Latvijas Radio uzkrāto parādu un finansiālo grūtību dēļ var nonākt maksātnespējas priekšā, bet valdības piešķirtie papildfinansējumi, viņaprāt, bija tikai īstermiņa risinājums. Ministru prezidents rosināja veikt strukturālas izmaiņas, kas ļautu minimizēt atbalsta funkcijas un administratīvo izdevumu apjomus. Tas deva pamatu idejai par mediju apvienošanu.

2012.gadā jaunievēlētā Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), nomainoties visam padomes sastāvam, apstiprināja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012. — 2017.gadam, nosakot pamata uzdevumu — «izveidot Jaunu sabiedrisko mediju Latvijā», kas funkcionē trīs galvenajās tehnoloģiskajās platformās — radio, televīzijā un internetā. Neskatoties uz to, ka koncepcija tika izstrādāta, politiskais atbalsts netika gūts.

Laika gaitā ideja turpināja virmot gaisā, līdz 2022.gadā aicinājums apvienot LR un LTV nāca atkārtoti — šoreiz no SEPLP puses. Pie tam SEPLP vēlējās mediju budžetu piesaistīt valsts iekšsezmes kopproduktam (IKP). Partija «Jaunā vienotība» piesaisti pie IKP atteica, «Nacionālā apvienība» procesu sarežģīja ar priekšlikumu pievienot likumprojektam punktu par satura krievu valodā ierobežošanu sabiedriskajos medijos, bet Latvijas Radio pauda bažas par apvienotā medija finansējuma nepietiekamību.

SEPLP uzlaboja savu piedāvājumu un atgriezās ar to Saeimā atkal. Arī šoreiz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti noraidīja ar likumu noteikt finansējuma piesaisti pie IKP, vienlaikus apsolīja, ka tuvākos piecus gadus finansējums absolūtos skaitļos nebūs mazāks par 0,12% no IKP.

Komisija akcentēja, ka sabiedrisko mediju apvienošana veicama līdz ar skaidru sabiedrisko mediju attīstības plānu un vidēja termiņa budžeta plānu. Attiecīgi Sabiedrisko mediju Attīstības plānā trim turpmākajiem gadiem paredzētās absolūtās summas ir: 2024.gadā — 55 193 601 eiro (0,12%), 2025.gadā- 63 235 564 eiro (0,13%) un 2026.gadā — 72 037 370 eiro (0,14%).

Šā gada 26.septembrī Ministru Kabinets, lemjot par budžetu, līdzekļus ir rezervējis. Pēc šī lēmuma mediju uzraugs aicināja turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025. gada janvārī, un uzskatīja, ka virzība uz šī mērķa sasniegšanu ir jāturpina pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis būtisku finansējuma pieaugumu sabiedrisko mediju darbībai nākamajos trīs gados.