Saeima otrajā lasījumā atbalsta tā dēvēto lobēšanas likumprojektu

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz gala lasījumu noteikts 2.septembris.

Plānots, ka lobēšanas atklātības likums noteiks ietvaru sabiedrības interesēs balstītu lēmumu pieņemšanai un interešu aizstāvju komunikācijai ar lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošinās atklātību varas institūciju lēmumu pieņemšanas procesam. Latviju par šāda regulējuma trūkumu iepriekš vairākkārt kritizējušas starptautiskās institūcijas.

Likums noteiks interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.

Likumprojekts paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu. Likumprojekts nosaka arī interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.

Likumā paredzēts izveidot reģistru, kurā reģistrēt interešu pārstāvjus, kuri plāno sazināties ar publiskās varas pārstāvjiem, lai ietekmētu publiskos lēmumus. 

Voika iepriekš norādīja, ka jaunizstrādātajā Interešu pārstāvības atklātības jeb tā dēvētajā lobēšanas likumā ļoti plaši un visaptveroši definēts interešu pārstāvības jēdziens. Likuma izpratnē, interešu pārstāvība ir jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu.

Savukārt par interešu pārstāvību nav uzskatāma publiskās varas pārstāvju tikšanās un saziņa ar politisko partiju pārstāvjiem politiskajās diskusijās, tajā skaitā tādās, kurās nepiedalās interešu pārstāvji.

Par interešu pārstāvību netiks uzskatīta arī citas valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieka saziņa ar publiskās varas pārstāvi atbilstoši sev noteiktajām funkcijām.

Tāpat lobēšana nebūs saziņa saistībā ar administratīvo procesu iestādē, administratīvo pārkāpumu procesu iestādē, pirmstiesas kriminālprocesu,

tiesvedību vai strīda izšķiršanu citā veidā, piemēram, samierināšanu vai mediāciju.

Interešu pārstāvība nebūs arī saziņa, kas notiek publiski, izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, preses izdevumus vai sociālos tīklus, kā arī piedalīšanās gājienos, sapulcēs vai piketos publiski vai iesnieguma iesniegšana «pati par sevi».

Likumā paredzēts noteikt, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas, ja tie sistēmiski, vismaz trīs reizes 12 mēnešos, īstenos interešu pārstāvību.

Reģistrācija varēs notikt divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistēmiskai interešu pārstāvībai, tātad pēc saziņas ar publiskās varas pārstāvi.

Par pārstāvētajām interesēm pirmajās reizēs būs jāziņo publiskās varas pārstāvim interešu pārstāvības reģistrā. Interešu pārstāvības reģistrā būs jānorāda tikai tās ziņas, kuras vēl nav iesniegtas un reģistrētas jebkurā no Uzņēmumu reģistra uzturētajiem reģistriem.

Likums noteiks, ka reģistrā reģistrētiem interešu pārstāvjiem būs jānodrošina iespēju labprātīgi deklarēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kamēr tas nav noteikts obligāti.

Ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

Pienākums nodrošināt informāciju un uzturēt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ar likumprojektu tiks uzticēts Ministru Kabinetam, kam būs jāizstrādā attiecīgs regulējums kopējai informatīvas sistēmai.

Interešu pārstāvim būs pienākums atturēties no nepatiesas informācijas sniegšanas, no acīmredzami pretrunīgu interešu pārstāvības, no solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību vai lēmumu.

Likumā paredzēts aizliegt kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības. Tāpat publiskās varas pārstāvim ir būs aizliegts pieņemt no interešu pārstāvja vai privātpersonas, kura intereses tas pārstāv, dāvanas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

Tāpat amatpersonām būs aizliegts maldināt interešu pārstāvi, radot iespaidu par iespēju nodrošināt ekskluzīvu piekļuvi amatpersonām vai iespēju ietekmēt to rīcību.

Amatpersonām būs aizliegts lūgt interešu pārstāvi materiāli atbalstīt to publiskās varas iestādi, kurā viņš ir nodarbināts, vai par tās līdzekļiem rīkot pasākumus.

Paredzēts, ka interešu pārstāvjiem nebūs jānorāda informācija par katru pārstāvēto cilvēku, taču būs jānorāda pārstāvēto cilvēku skaits. Tas varētu būt nozīmīgs publiskās varas pārstāvim, pie kura interešu pārstāvis vēršas, iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Priekulis.

Jurists Kaspars Rācenājs komisijā iebilda pret šo punktu, norādot, ka jautājums, ar kuru interešu pārstāvis vēršas pie publiskās varas pārstāvja, ir būtiskāks par pārstāvēto cilvēku daudzumu. Intereses varot pārstāvēt arī viena vai dažu cilvēku grupai, atzīmēja jurists.

Tomēr komisijas vadītājs Juris Rancāns (K) pauda, ka priekšlikums nepieciešams atklātības nolūkos — sabiedrībai jāzina visa iespējamā informācija par pārstāvētajiem cilvēkiem, lai varētu izvērtēt jautājumus, ar kuriem interešu pārstāvis vēršas pie politiķiem.

Tāpat atbalstīts priekšlikums, kas paredz atturēties no pretēju interešu pārstāvēšanas saistībā ar vienu un to pašu publisko lēmumu.

Interešu pārstāvju reģistra izveide provizoriski paredzēta līdz 2025.gada 1.jūlijam, taču daļu no likumprojekta normām varētu ieviest agrāk, norādījis Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomniek Edgars Pastars.