Saeima nosaka jaunas valsts valodas lietojuma prasības augstskolu un koledžu studiju programmās

Izmaiņas likumā tika veiktas pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas atcēla daļu regulējuma par valsts valodas lietojumu privātajās augstskolās. Tiesa secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Saeimas tagad pieņemtie grozījumi paredz, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

ES oficiālajās valodās studiju programmas varēs īstenot, ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros vai, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu «labi» vai «izcili», kā arī tad, ja tās ir kopīgās studiju programmas.

Deputāts Edgars Kucins (S) piedāvāja noteikt, ka studiju programmas īsteno valsts valodā tikai valsts dibinātās augstskolās un koledžās, atstājot izvēles brīvību privātajām augstskolām.

IZM pārstāve Daiga Dambīte iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra, ka nevar piekrist šādam priekšlikumam, par argumentu uzsverot to, ka kvalifikācijas diplomus izsniedz gan valsts dibinātas, gan privātpersonu dibinātas augstskolas, tāpēc noteikumiem esot jābūt vienādiem. Ierēdne uzsvēra, ka arī ST spriedumā secināja, ka [augstskolu] tiesībām jābūt vienādām.

Vienlaikus IZM rosināja deputātus izdarīt grozījumus arī Izglītības likumā, nosakot, ka studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt studiju programmas īstenošanu svešvalodā nosaka Augstskolu likums. Parlamentārieši šo ministrijas rosinājumu atbalstīja.

Komisijā, balsojot par šī likumprojekta nodošanu parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā, starp dažiem deputātiem izcēlās domstarpības, piemēram, Nacionālā apvienība (NA) nesolīja izmaiņām atbalstu plenārsēdē. Tomēr galīgajā lasījumā «pret» balsoja tikai «Saskaņas» deputāti un divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kamēr viens pie frakcijām nepiederošs deputāts balsojumā atturējās. Pārējie Saeimas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Augstskolu likumā.

Likuma mērķis ir izpildīt ST 2020.gada 11.jūnija spriedumā nolemto. Tiesa toreiz atzina Augstskolu likuma 56.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49.punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.maija.

ST spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Kā norāda grozījumu autori, viena no būtiskākajām ST atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā, ir, ka Satversmes 112.pants neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šīs atziņas piemērojamas arī attiecībā uz augstāko izglītību.

Tādējādi no Satversmes 112. un 113. panta neizrietot arī tiesības prasīt sev vēlamā svešvalodā īstenojamu studiju programmu akreditāciju un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādas studiju programmas apguvi.

Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, par saudzējošāko un atbilstošāko mērķa sasniegšanas līdzekli var būt nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. «Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt un izvēlēties racionālāko risinājumu, īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai,» bija teikts likuma izmaiņu anotācijā.

Izmaiņu autori pauda nostāju, ka valstij pozitīvs pienākums ir veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.maijā.