Saeima noraida opozīcijas pieprasīto Čakšas demisiju

«Par» demisijas pieprasījumu balsoja 41 deputāts, «pret» bija 47, bet neviens neatturējās.

Debatēs Ainārs Šlesers (LPV) teica, ka demisijas pieprasījums iesniegts saistībā ar sabiedrībā sašutumu izraisošajiem Valsts izglītības un satura centra (VISC) metodiskajiem materiāliem «Seksuālā izglītība — jautājumi un atbildes».

Šlesers akcentēja, ka šodien nerunās par to «visu labo», kas ir izglītības jomā, bet par problemātiskām lietām. Politiķis atgādināja par agrāk notikušo skolotāju protestu saistībā ar atalgojumu, un pedagogi tagad gaidīšot 2024.gada budžeta skaitļus, lai tiktu skaidrībā par to, cik viņiem maksās.

Demisijas pieprasījumā runas gan nav par naudu, bet par to, lai vecāki būtu iepriekš informēti par izglītības saturu, atzīmēja Šlesers. Ažiotāžu izsaukušais metodiskais materiāls par seksuālo izglītību nonāca apritē skolās, neinformējot vecākus, sacīja LPV frakcijas vadītājs, akcentējot, ka tieši vecākiem nevis kādiem ierēdņiem šajā jautājumā jānosaka, kas tiks mācīts bērnam.

Politiķis norāda, ka Čakša no vienas puses sapratusi, ka notikusi «iebraukšana grāvī», par ko liecina VISC vadītājas Lienes Voroņenko atstādināšana no amata uz šajā jautājumā ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Tomēr Šlesers vēlas saņemt ministres skaidrojumu, kā «viens ierēdnis» var noteikt šāda metodiskā materiāla ieviešanu — opozīcijas politiķa ieskatā šādam solim esot bijis akcepts no ministrijas augstākās vadības.

Politiķis akcentēja, ka no 18 gadu vecuma katrs var dzīvot kā grib, bet jautājumiem, kas dzimumaudzināšanā tiek mācīti četru un septiņu gadu vecumā, ir jābūt saskaņotiem ar vecākiem, un šādā vecumā nevajadzētu nākt ar seksuālo audzināšanu. Šlesers uzsvēra, ka izglītības nozare caur bērniem vistiešākā veidā ietekmē sabiedrības attīstību un mūsu nākotni.

LPV līderis uzsvēra, ka uz 14.Saeimas pilnvaru laiku šie «ideoloģiskie jautājumi» ir jānoņem no dienas kārtības un ka partijām nostāja šādos jautājumos jāsniedz pirms nākamajām vēlēšanām, lai pilsoņi zinātu, kāda ir to politisko spēku nostāja, par kuriem viņi balso.

Šlesers gan piebilda, ka izglītības sistēmā audzēkņiem padsmit gados var sniegt informāciju par izmaiņām, kas notiek šo padsmitgadnieku ķermenī.

Deputāts Jānis Grasbergs (NA) uzsvēra, ka esot centienu izglītības sistēmā pasniegt konkrētu ideoloģiju un ka tiek mēģināts mainīt nemainīgas konstantes — šāda pieeja būtu pielīdzināma gravitācijas noliegšanai.

Ar minēto metodisko materiālu pieeju politiķa ieskatā notiekot izlikšanās, ka dzīvojam citā realitātē, un Grasbergs prognozēja, ka pieredzēsim vēl citus ideoloģiskās pieejas gadījumus. Opozīcijas politiķis akcentēja, ka par šādu «sliktu pārvaldību» atbildīgajam jābūt ministram neatkarīgi no tā, vai ierēdņi paši izlēmuši sagatavot šādu metodisko materiālu vai tas tapis kā citādi.

Nacionālās apvienības parlamentārietis kā problēmu redz arī neskaidrību par mazo lauku skolu nākotni, jo šīs neziņas dēļ attiecīgās izglītības iestādes nevar piesaistīt pedagogus.

Čakšas partijas biedre, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) apgalvoja, ka izglītība nav rūpnīcas process. Zariņas-Stūres ieskatā Čakšai jāturpina darbs, jo «ieplaisājušu, izdilušu deķi nevar salāpīt tūlīt un tagad, lai kā mums to gribētos», izglītības ministrei esot vajadzīgs laiks.

«Izglītība ir mainīgs process, bet tā ir Latvijas būtiskākā nozare un pamats, tāpēc šobrīd ļoti svarīgi ir to neraustīt, negrūstīt, bet ļaut turpināt veikt iesāktos darbus,» teica Zariņa-Stūre.

«Apvienotā saraksta» politiķis Česlavs Batņa uzsvēra, ka, ātri nerisinot jautājumus izglītības sistēmā, izglītības sistēma nonāks bezdibenī. Batņa norādīja uz absurdo pieeju, ka iepriekšējā koalīcijā nebija atbalsta īstenot tādas idejas, ko rosināja citi valdības partneri. Tāpat joprojām nav pilnīgas skaidrības par to, kā tieši tiks ieviesta valsts aizsardzības mācība, atzīmēja AS parlamentārietis.

Izglītības ministre Čakša atbildes runā sacīja, ka demisijas pieprasījums ļāva viņai paskatīties uz to, kas ir darīts izglītības sistēmā. Reizē, viņasprāt, opozīcijas pieprasījums neesot ne tik daudz par minētajiem materiāliem, bet par vēlmi destabilizēt jaunās valdības darbu.

Čakša teica, ka materiālu izstrāde sākās jau iepriekšējās ministres laikā, tāpēc pārmest viņai par to nav pareizi pēc būtības. Reizē IZM ir uzsākta dienesta pārbaude par seksuālās izglītības metodisko materiālu, to izstrādes un publicēšanas norisi.

Ministre atzīmēja, ka nevēlētos, lai šie materiāli tiktu rādīti viņas bērniem ceturtajā klasē, jo tie galvenokārt ir paredzēti pedagogu izglītībai. Taču šie materiāli tika izplatīti e-vidē, kurā ir pieeja ne tikai pedagogiem, bet arī bērniem. Čakša uzsvēra, ka seksuālā izglītība ir jūtīga tēma, tāpēc vajadzīga diskusija un materiālu nopietna pārbaude.