Deputāts Andris Kulbergs (AS) demisijas pieprasītāju vārdā akcentēja, ka nav nekā kliedzošāka par to, ka iespējamo aplokšņu algu skandālā iesaistīto partiju vada politiķis, kurš reizē kā ministrs nosaka visu finanšu un nodokļu politiku valstī. Tāda līmeņa posteņos kā finanšu ministra amats personām jābūt ar augstākajiem uzticības standartiem, atzīmēja Kulbergs.
Atlaižot no darba birojā un izslēdzot no partijas trauksmes cēlēju, «Jaunā vienotība» raida bīstamu signālu, ka tiek īstenota pieeja «izrēķināties ar katru, kas atver muti», uzsvēra AS deputāts.
«Vienotības» skaidrošanos par auditu un šī jautājuma skatīšanu ētikas komisijā Kulbergam esot uzjautrinoši klausīties, jo partijā nav 100 departamentu, tāpēc «Vienotības» vadībai esot bijis jāzina, kam un kāda summa birojā tiek maksāta.
Deputāts norādīja, ka aplokšņu algas ir tikai aisberga redzamā daļiņa, un ka svarīgs jautājums ir, no kurienes radās skaidrā nauda, lai sistemātiski maksātu attiecīgās summas.
Parlamentāriete Linda Liepiņa (LPV) uzsvēra, ka ir par aplokšņu algu skandāla objektīvu izmeklēšanu, taču, viņasprāt, tāda nav iespējama, jo visa iespējamā vara ir «Vienotības» rokās. Deputāte akcentēja, ka iespējamās aplokšņu algas partijā jāizmeklē Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), bet VID ir Ašeradena pakļautībā, savukārt KNAB — Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV).
Opozīcijas politiķes ieskatā, ja apsūdzības ir patiesas, tad tas cinisma ziņā pārspējot bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) specreisu lidojumu skandālu.
«Aplokšņu algu skandāls parāda ilgtermiņa «Vienotības» dubultmorāli un liekulību,» pauda Liepiņa.
Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) uzsvēra, ka šī demisijas pieprasījuma kontekstā aicina visiem opozīcijas deputātiem parakstīt aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ierosināt referendumu Saeimas atlaišanai. Šlesers norādīja, ka aplokšņu algu skandāls ir «Vienotības» citiem rakta bedre, kurā partija pati iekritusi.
Deputāte Linda Matisone (AS) cita starpā atzīmēja, ka «Vienotība» ir izveidojusi tādu nodokļu politika, ka pašiem sev nākas maksāt aplokšņu algas. Parlamentārietis Edgars Putra (AS) norādīja, ka ar šo situāciju tā vietā, lai izpildītu mērķi tuvoties Ziemeļeiropas standartiem, iespējams, esam drīzāk pietuvojušies Rumānijai, Bulgārijai un Ungārijai.
Deputāts Aleksejs Rosļikovs («Stabilitātei») pieļāva, ka, ja šāda informācija ir izskanējusi, tad «visi to redz un saprot», ka tā ir patiesība. «Vienotība» ir izveidojusi situāciju, kuras dēļ patlaban cieš un nav iespējams sevi attaisnot, teica politiķis, vērtējot, ka situācija ir «šausmīga». Rosļikovs uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota tā, ka bez ēnu ekonomikas nav iespējams izdzīvot.
Pats Ašeradens pateicās opozīcijai, norādot, ka jebkuram ministram jābūt gatavam uz demisijas pieprasījumu. «Vienotībai» šie apgalvojumi par aplokšņu algām nav pieņemami, tāpēc partija arī veica iekšējās pārbaudes, norādīja politiskā spēka vadītājs.
Pašlaik «Vienotība» sadarbojas ar pārbaudes institūcijās un norobežojas no aplokšņu algu maksāšanas, kas «Vienotībai» nav pieņemama, atzīmēja Ašeradens.
Finanšu ministrs savas runas sākumā arī pozitīvi novērtēja to, ka nodrošināts finansējums aizsardzība, ka ir apņēmība īstenot VID reformu, kā arī pieminēja citus ar finanšu jomu saistītos jautājumus. Vairāki opozīcijas deputāti skaļi iebilda, ka ministrs savu runu sācis ar atskaiti par citiem, nevis ar aplokšņu algu skandālu saistītu jautājumu.
TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka bijušais «Vienotības» biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.
Pārbaudi šajā jautājumā veic KNAB, kurā vērsusies arī «Vienotība», kas stingri noliedz aplokšņu algu maksāšanu.
«Vienotība» paziņojumā uzsvērusi, ka Orleāna pārmetumi par aplokšņu algu maksāšanu «ir izdomāti ar mērķi nomelnot partiju».
«Izteiktās apsūdzības un nopietnie pārmetumi, kuru sarakstu Orleāns regulāri papildina, iesniedzot arī jaunas sūdzības tiesībsargājošajām iestādēm, neatbilst realitātei un ir izdomāti ar mērķi nomelnot partiju «Vienotība» un vērsties pret partijas darbiniekiem, kas vēlas objektīvas pārmaiņas,» teikts partijas paziņojumā.
«Vienotība» izplatītajā paziņojumā stingri iestājas pret aplokšņu algu maksāšanu un noraida pret partiju vērstos pārmetumus. Reaģējot uz Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti medijos, «Vienotība» uzsver — partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Partijā jau kādu laiku notiek uzlabojumi un kopš to sākšanās biroja bijušais darbinieks esot izrādījis izteiktu pretestību augstāk minētajām pārmaiņām un 2023.gada laikā Orleāns uzsāka mutisku un vēlāk arī rakstisku cīņu pret partiju un tās vadību, norāda «Vienotībā».
«»Vienotība» stingri nosoda aplokšņu algu maksāšanu un konsekventi ir iestājusies par šādas prakses izskaušanu Latvijas ekonomikā. Kā partijas valde saņēma pirmos signālus no biedra, uzreiz tika aktivizēti visi iekšējie procesi, lai izmeklētu šos apgalvojumus,» akcentē «Vienotības» valdes priekšsēdētājs Ašeradens.
Partijas ētikas komisija deviņu cilvēku sastāvā 2023.gadā tikās četras reizes un par notiekošo informēja partijas valdi. Šajā procesā tika izvērtēti Orleāna iesniegumā minētie fakti un apstākļi, izskatīti dokumenti, uzklausīts Orleāns, kā arī tie, pret kuriem vērstas apsūdzības.
«Šī procesa rezultātā komisija neguva apstiprinājumu izteiktajām apsūdzībām. Ņemot vērā, ka ētikas komisijas kompetence nav izvērtēt administratīvās lietas, partija pēc komisijas ieteikuma uzsāka arī iekšējo auditu, kas pašlaik ir noslēdzies. Tā rezultātā nav konstatēti nekādi pierādījumi Orleāna izteiktajām apsūdzībām,» skaidro «Vienotības» pārstāvji.
Partija papildus 2023.gada 16.novembrī vērsās KNAB, sniedzot informāciju par biroja darbinieka Orleāna izteiktajām apsūdzībām un informējot par gatavību jebkādā veidā sadarboties, sniedzot visa veida informāciju, kas nepieciešama. «Partija pilnībā uzticas tiesībsargājošo institūciju darbam,» par «Vienotības» pozīciju informēja partijas pārstāve Anna Ūdre.
«Partija pašlaik sadarbojas ar atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju. Uzsvēršu, ka mums nav, ko slēpt. Orleāna nepamatotos pārmetumus partija uztver ļoti nopietni un pašlaik arī izsver tiesiskās iespējas sava vārda un reputācijas aizstāvēšanai. Tāpat partija ir lēmusi par Orleāna izslēgšanu no partijas biedru rindām par minētajiem izteikumiem. Izvēlētais apmelošanas laiks un taktika liek domāt, ka šis tiek apzināti darīts, lai ietekmētu partijas «Vienotība» reputāciju,» iepriekš paziņojumā pauda Ašeradens.
«Vienotība» ir lielākā no partiju apvienību «Jaunā vienotība» veidojošajām partijām.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja AS pārstāvji, AS šajā kontekstā norāda, ka Ašeradens vada gan Finanšu ministriju (FM), gan ir partijas «Vienotība» priekšsēdētājs, un ka tieši FM ir atbildīga par godīgas nodokļu politikas realizāciju un ēnu ekonomikas apkarošanu.
Partiju apvienībā norāda, ka «nav pieļaujams, ka FM, tostarp pārraugot VID darbu, turpina vadīt cilvēks, pār kura vadīto politisko organizāciju gulstas nopietnas aizdomas par nelikumīgu rīcību,» teikts AS paziņojumā.
Ašeradena demisijas pieprasījums iesniegts, lai novērstu kaitējumu valsts pārvaldes reputācijai un samazinātu iespējamo likumpārkāpumu izmeklēšanas ietekmēšanas riskus.
«Ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošās partijas «Vienotība» darbiniekiem nav tikai kliedzošs visatļautības un superliekulības paraugs, bet atstāj graujošu iespaidu uz godīgiem nodokļu maksātājiem un iespēju realizēt efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanu,» uzsver AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Kā ziņots, TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka ilggadējais «Vienotības» biedrs Orleāns apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.
Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.
Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējā Ministru prezidenta Kariņa un pašreizējās premjeres Siliņas, taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.
Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret «Vienotību», gan partiju apvienību «Jaunā vienotība» par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.
Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies KNAB, VID, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.
«Vienotības» priekšsēdētājs Ašeradens Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.
Arī «Vienotības» pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo «Vienotības» ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu «Nekā personīga» sazināties neizdevās.
Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu «Vienotības» birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.
Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.