Saeima konceptuāli atbalsta 2021.gada valsts budžeta projektu

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu — politiķi to nodēvēja par, piemēram, «konkurētspējas budžetu», «taisnīguma budžetu», «sociālo garantiju budžetu», «ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu», «pandēmijas laika budžetu», «stimulēšanas budžetu», «cilvēcīgu lēmumu budžetu», «izmisīgu lēmumu budžetu», «izmisuma budžetu» un «solidaritātes budžetu».

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Kritiku par topošo budžetu aktīvi pauda opozīcijas deputāti, neapmierinātību izvēršot par vairumu budžetā ietverto sfēru. Debates caurvija arī Covid-19 pandēmijas radītās problēmas, kas nav ļāvušas budžetā ietvert virkni prioritāšu. Parlamentārieši pauda sašutumu, ka nav saprotams, kā krīzes apstākļos var mainīt nodokļu sistēmu, neizpratni paužot arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales principa maiņu, tādējādi samazinot līdzekļu apjomu pašvaldībām.

Atsevišķi opozīcijas deputāti gan izcēla arī atsevišķas pozitīvas lietas, ko ietver budžeta projekts, piemēram, mazāku nodokļu slogu strādājošajiem. Tika pieminētas arī trešdien pie Saeimas notikušās protesta akcijas, kurā iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar nākamā gada budžeta projektu.

Ironizējot par budžeta paketei piedēvētajiem dažādajiem apzīmējumiem, opozīcijas politiķi arī uzsvēra, ka koalīcija lepojoties ar to, ka beidzot pilda likumu saistībā ar mediķu algām.

Ar budžeta projektu īsti apmierināti nebija arī koalīcijas politiķi, norādot uz trūkumiem, kas vēl būtu jārisina likumprojektu otrajā lasījumā. Tomēr, neskatoties uz problēmām, koalīcijas partiju pārstāvji aicināja budžetu pirmajā lasījumā atbalstīt.

Kā pozitīvs apstāklis tika norādīts, piemēram, finansējums, kas budžetā paredzēts sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Vairākas stundas ilgušo debašu noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pateicās deputātiem par saturīgajām debatēm.

Noklausoties garās debates, Kariņš secinājis, ka visus runātājus vieno tas, ka ikvienam rūp tas, kā attīstās Latvija, un atšķirības ir tikai detaļās. Premjers skaidroja, ka ir sadzirdējis opozīcijas sacīto kritiku, piebilstot, ka budžeta projektā ietvertas arī lietas, par ko runājuši opozīcijas deputāti. «Aicinu ne tikai kritizēt, bet iedziļināties līdz galam,» mudināja politiķis. Viņš uzsvēra, ka ir zīmīgi, ka debates pandēmijas apstākļos tiek aizvadītas tiešsaistē, par ko varētu tikt rakstīts vēstures grāmatās.

Paredzēts, ka priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz piektdienas, 30.oktobra, plkst.12.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi — 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi — 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi — 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums — 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam paredzēts papildus novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados — 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021.gada par vienu procentpunktu — no 35,9% uz 34,09% — paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5%, bet darba devējiem — 23,59% apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31% apmērā, bet līdz šim tas bija 31,4%.

Vēl uz trim gadiem — līdz 2023.gada beigām — plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, palielināt likmi komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem. Saeima konceptuāli atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1%, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1% apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Deputāti, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, no nākamā gada budžeta projekta paketes lēma izslēgt grozījumus Valsts kontroles likumā un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, jo likumprojekti nav saistīti ar nākamā gada valsts budžeta projektu.