Sadārdzinājuma dēļ apdraudēta Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecība

Viņa norādīja, ka VSIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar «Velvi» tika panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi — sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar «Velvi» notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās «Velve» esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar «Velvi» rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē — sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Nākamā saruna ar «Velves» pārstāvjiem paredzētas otrdien, 20.decembrī. PSKUS vadība šonedēļ aicinājusi uz sarunu par radušos jautājumu «Velvi», Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un citus dalībniekus.

Savukārt «Velves» mātes uzņēmuma «MN Holding» valdes locekle Jekaterina Griga intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par «Velves» nozīmīgāko projektu — PSKUS jauno korpusu — joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

«Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams,» sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi «Velve» šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik «Velvei» esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. «Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija,» teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām «A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana» rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina «Velves» iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums «Velve» pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija «Velve» reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija «MN Holding». Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.