SAB nav informācijas pilsonības atņemšanas procedūras sākšanai Avena lietā

Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas pilsonību atņem, ja cilvēks sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuru darbība grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tai skaitā īstenots genocīds, noziegums pret mieru, cilvēci vai kara noziegumu, vai arī pats Latvijas pilsonis ir piedalījusies šādu darbību veikšanā. Latvijas pilsonību var atņemt, ja konkrētais cilvēks nekļūst par bezvalstnieku.

Informāciju par to, ka Latvijas pilsonis veicis kādu no minētajām darbībām, sniedz valsts drošības iestādes.

SAB aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Pilsonības likumu valsts drošības iestāde, iegūstot informāciju un juridiski pārbaudāmus faktus par likumā minētajām darbībām, sniegs informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), kas vērtēs jautājuma iespējamo tālāko virzību.

SAB vērš uzmanību, ka konkrētajā gadījumā informācijas ieguves process nav pārbaude ar konkrētu beigu termiņu.

SAB savas darbības specifikas dēļ nepublisko detalizētu komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām, bet birojā apliecināja, ka «biroja kompetences un starptautiskās sadarbības ietvaros līdz šim nav saņemta konkrēta un juridiski nostiprināta informācija, kas varētu tikt izmantota Pilsonības likumā noteikto procedūru sākšanai.»

Kaut arī pašreizējā ģeopolitiskā situācija un publiskajā telpā cirkulējošā informācija vedinot domāt, ka situācija Avena pilsonības jautājumā ir šķietami skaidra un lēmums jāpieņem bez vilcināšanās, SAB atgādina, ka pilsonības atņemšanas procesa rosināšanai ir nepieciešami juridiski pārbaudāmi fakti par Pilsonības likumā minētajām darbībām.

Pretējā gadījumā Latvijas valstij draudot zaudējums tiesvedībā, kas varētu tikt ierosināta nepilnīgi pamatota lēmuma gadījumā.

SAB uzsver, ka juridiski neapstrīdamu faktu nonākšana biroja rīcībā ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas atkarīgs no dažādiem faktoriem un netiek kavēts.

Ja SAB rīcībā par Avena pilsonības jautājumu būs jauna informācija, ko atļauts publiskot, birojs to arī darīšot.

LETA vēl 2023. gada februārī vēstīja, ka Latvijas drošības iestāde vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai Avenam.

Attiecīgais jautājums aktualizējās pēc Krievijas 2022. gada 24. februārī sāktā iebrukuma Ukrainā.

2024. gada pavasarī SAB direktors Egils Zviedris TV3 raidījumam «900 sekundes» stāstīja, ka, vērtējot jautājumu par iespējamu pilsonības atņemšanu Avenam, SAB gaida informāciju no sadarbības partneriem Ukrainā. Vēlāk aģentūrai LETA interesējoties, cik tālu pavirzījusies Avena vērtēšana, SAB atbildēja, ka birojs savu komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Latvijas vai starptautiskajām institūcijām nepublisko.

Avens Latvijas pilsonību ieguva 2016. gadā. Viņš 2012. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā Ordeņu kapituls nolēma ordeni atņemt. Drīz vien pēc tam arī Latvijas Universitātes (LU) Senāts nolēma Avenam atņemt LU goda doktora grādu.

Saeima 2023. gadā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, paredzot iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kas citastarp būtiski atbalstījušas Krievijas īstenoto karu Ukrainā.

Avenam un un viņa biznesa partnerim Mihailam Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) gan atcēlusi ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam noteiktajām sankcijām periodā no 2022. gada 28. marta līdz 2023. gada 15. martam, bet turpmāk viņiem noteiktās ES sankcijas joprojām ir spēkā. Pērn 12. septembrī ES Padome vienbalsīgi nolēma pagarināt tās vēl par sešiem mēnešiem.

Latvija iesniegusi apelācijas sūdzības par EST lēmumu Avena un Fridmana sankciju lietās. Latvijas Tieslietu ministrija iepriekš pamatoja, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Avens un Fridmans bija «Alfa Group» akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām «Alfa Bank». «Financial Times» ziņoja, ka Avens pārtraucis dalību komercbankas «Alfa Bank» kapitālā, savas daļas pārdodot biznesa partnerim Andrejam Kosogovam.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada Avens ar ģimeni dzīvo Latvijā.