SAB: Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās

SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. «Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās,» pausts pārskatā.

Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Īpašu uzmanību Krievija veltot Apvienoto Nāciju Organizācijai, piemēram, jau pēdējo pusotru gadu Krievijas Ārlietu ministrija periodiski ziņo, ka tā gatavojas iesūdzēt Baltijas valstis, to starpā Latviju, kā arī vairākas citas valstis ANO Starptautiskajā tiesā par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem, bet iesūdzēšanas mērķis būšot starptautiski diskreditēt Latviju un ilgākā laika posmā panākt, ka uz mūsu valsti tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija maina savu rīcībpolitiku pret Krieviju un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, spriež SAB.

SAB vērtējumā, Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

Kā uzsver SAB, tā apkopotā informācija liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā, konstatē birojs.

Birojs uzsver, ka pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. «Vladimira Putina režīmā turpina valdīt sagrozīta draudu uztvere, ko veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Šāda uztvere un pasaules redzējums palielina dažādus pārrēķināšanās riskus,» spriež SAB.

Krievijas draudu uztverei saasinoties, būtiski palielinās drošības riski Eiropā, uzsver SAB. 2025. gadā Krievija turpināja pret Rietumvalstīm izvērst plaša spektra ietekmes pasākumus ar mērķi mazināt Rietumu vienotību Ukrainas atbalstam un potenciāli panākt atbalsta pārtraukšanu, turpināja gatavoties potenciālai konfrontācijai ar NATO.

Krievija turpinājusi pret Rietumvalstīm vērst ne tikai sabotāžas un informatīvās aktivitātes, bet arī kiberuzbrukumus. Krievijas hakeri demonstrējuši gan vēlmi, gan gatavību veikt kiberuzbrukumus industriālās kontroles sistēmām Latvijā un Rietumvalstīs, kas var radīt gan īslaicīgas neērtības, gan draudus kritiskās infrastruktūras drošībai. «Viņu mērķis ir ar šādiem uzbrukumiem ietekmēt pakalpojumu sniegšanu, šokēt un sēt šaubas attiecīgās valsts iedzīvotājos, kā arī sodīt par līdzšinējo atbalstu Ukrainai un atturēt no palīdzības sniegšanas nākotnē,» brīdina SAB.

Kā atzīmē birojs, kaut arī kopš 2025. gada sākuma vairākkārt ir aktualizējies jautājums par iespējamām Krievijas un Ukrainas miera sarunām un plāniem, SAB rīcībā esošā informācija liecina par Krievijas gatavību turpināt karadarbību vismaz arī 2026. gadā — ilgstošai karadarbībai arvien vairāk tiek pielāgota gan militārā taktika, gan ekonomika un sabiedrība. Pašreizējo situāciju Krievijas karā pret Ukrainu raksturo intensīvas cīņas, nevienai no pusēm negūstot izšķirošu pārsvaru.

Kaut arī Krievijai šobrīd ir militāro resursu un karavīru skaita pārsvars, Ukrainas armijai ir pietiekama militārā kapacitāte, lai nepieļautu stratēģiska līmeņa Krievijas karaspēka izrāvienu, norāda SAB. Šobrīd abas puses ir pielāgojušas taktiku — arvien izteiktākas kļūst darbības, kas vērstas uz spiediena izdarīšanu un otras puses nogurdināšanu, vienlaikus samazinot savu resursu zudumu. SAB skatījumā, turpinoties šīm tendencēm, ir ļoti zema iespējamība, ka tuvāko sešu mēnešu laikā frontē varētu notikt stratēģiska līmeņa izmaiņas. Līdz ar to esot ļoti iespējams, ka Krievija mēģinās sasniegt savus maksimālos mērķus attiecībā uz Ukrainu, izmantojot potenciālas miera sarunas un starptautisko spiedienu, tai skaitā mēģinot mazināt Rietumvalstu militāro atbalstu Ukrainai.

Birojs norāda, ka Krievija turpina uzturēt valsts ekonomikas fokusu militarizācijas virzienā, ekonomikas stabilitāti un noturību pret Rietumvalstu sankcijām panākot uz labklājības ilgtermiņa attīstības rēķina. «Maskavas īstenotā straujā resursu pārdale un nevienlīdzīgais atbalsts dažādām ekonomikas nozarēm rada strukturālu nelīdzsvarotību, kuras negatīvās sekas, visticamāk, izpaudīsies nākotnē. Apstākļiem saglabājoties, īstermiņā pastāv zema iespējamība Krievijas ekonomikas spējam sabrukumam, taču ilgtermiņā valsts tehnoloģiskā attīstība un starptautiskā konkurētspēja saruks,» spriež SAB.

SAB vērtējumā, Krievijas ekonomikas militarizācija turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas — Maskava attīstīs militārās spējas un radīs nozīmīgu apdraudējumu Eiropas valstīm un NATO. Ja Rietumvalstis pēc potenciāla kara noslēguma atcels vai mīkstinās Krievijai noteiktās sankcijas, Krievijas spējas uzturēt augstu ekonomikas militarizāciju, neriskējot ar ekonomiskiem satricinājumiem, būtiski pieaugs, brīdina specdienests.

SAB informācija liecinot, ka Krievija saasināti uztver pat minimālus Baltkrievijas režīma centienus īstenot neatkarīgāku politiku. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Baltkrievijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība kļuvusi arvien militarizētāka, Baltkrievijas uzņēmumiem arvien biežāk pārprofilējot darbību un ražojot produkciju Krievijas militāri industriālā kompleksa vajadzībām. Militāra konflikta gaidījumā arī Baltkrievijas civilā ekonomika pilnībā kalpos Krievijas militārajām interesēm, lēš SAB.

Latvijas specdienests atzīmē, ka arī Ķīna izvērš savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās un izmanto dažāda veida investīcijas, lai ārvalstīs radītu ekonomisko ietekmi un arī atkarību. Pekina izmanto «maigās varas» aktivitātes, lai veidotu pozitīvu Ķīnas tēlu Rietumu sabiedrībā. Jūtami mēģinājumi izmantot akadēmiskās un zinātniskās sadarbības iespējas, lai piekļūtu sensitīvai informācijai, bez atļaujas dalītos ar zināšanām un tehnoloģijām, kā arī attīstītu kontaktus ar mērķi panākt Ķīnas ekonomisku un militāru pārsvaru pār citām valstīm.

SAB aicina studentus, akadēmiķus un pētniekus būt modriem un rūpīgi izvērtēt piedāvātos sadarbības projektus un studiju apmaiņas iespējas, lai ierobežotu zināšanu un tehnoloģiju nonākšanu citu valstu rīcībā.

«Pagājušā gadā, vērtējot drošības situācijas attīstību mūsu reģionā, prognozējām, ka pie noteiktiem apstākļiem Krievijas militārais apdraudējums NATO varētu būtiski pieaugt apmēram piecu gadu periodā. Pēdējā laikā dažādi eksperti militāra apdraudējuma pieaugumu prognozē tuvākajos divos līdz trīs gados. Situācija ir mainījusies, apdraudējums ir pieaudzis, tomēr mēs šobrīd atturamies nosaukt konkrētus termiņus, jo to ietekmē dažādu mainīgu faktoru mijiedarbība. Krievijas apdraudējums Rietumvalstīm saglabāsies augsts, tāpēc mērķtiecīgi jāstrādā tā mazināšanai. Jābūt gataviem arī, ka Krievija centīsies realizēt savu ietekmi uz Latvijā šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām,» norādījis SAB direktors Egils Zviedris.

Zviedris konstatē, ka drošības situācija Latvijā, mūsu reģionā un pasaulē joprojām saglabājas sarežģīta un nedod iemeslu optimismam, arī raugoties nākotnē.

Viņš atzīmē, ka attiecībās ar Rietumvalstīm Krievija turpināja izteikti agresīvu un konfrontējošu pieeju un dažāda veida sabotāžas gadījumu un kiberincidentu skaits saglabājas augsts. «Krievija arvien saasinātāk un agresīvāk uztver Rietumvalstis, tostarp Latviju. SAB turpina gūt apstiprinājumus, ka Krievija plašākajā izteiksmē aizvien vairāk notic savai propagandai, kurā Rietumi, tajā skaitā Latvija, tiek uztverta kā apdraudējums Krievijai un tās it kā īpašajai un atšķirīgajai vērtību sistēmai. Nekas neliecina, ka, pat iestājoties mieram Ukrainā, Krievijas elites uzskati varētu mainīties. Krievijas uztverē labākā aizsardzība ir uzbrukums, tāpēc tā cenšas vājināt Rietumus gan valstu, gan starptautiskā līmenī,» brīdina Zviedris.

Pēc Zviedra vārdiem, kā ilgtermiņa mērķis iezīmējas Maskavas vēlme likvidēt noteikumos un tiesībās balstītu pasaules kārtību un panākt, ka Krievija tiek uzlūkota kā lielvara. Vienlaikus viņš atzīst, ka mainīt pašreizējo pasaules kārtību vēlas arī Ķīna, kuras stratēģija ir balstīta uz mērķtiecīgu vājo vietu identificēšanu un izmantošanu, bieži to slēpjot aiz šķietami pozitīvām iniciatīvām un sadarbības formātiem. Investīcijas nereti esot saistītas ar ekonomisko atkarību, zinātniskā sadarbība — ar tehnoloģiju pārneses riskiem, Ķīnas tehnoloģiju izmantošana — ar ievainojamību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūrā, politiskā un kultūras sadarbība — ar maigās varas izvēršanu.

«Ņemot vērā esošos apstākļus un gaidāmās Saeimas vēlēšanas, šobrīd, kā vēl nekad, mums ir svarīgi demonstrēt vienotu attieksmi un atbalstu demokrātiskām vērtībām, uz kurām ir būvēta un balstās neatkarīgā Latvijas valsts un tās drošība. Informācijas un viedokļu gūzmā aicinu vienmēr paturēt prātā, ka atrodamies zem informatīvās ietekmes spiediena. Lielu daļu darba mūsu nelabvēļi vēlas paveikt ar Latvijas iedzīvotāju rokām, cilvēkiem pašiem to neapzinoties. Šī ietekme ir neredzama, bet spēcīga, sabiedrību polarizējoša un valsts drošību vājinoša. Aicinu neļauties ātrām emocijām un neuzķerties uz izmestiem āķiem. Vispirms trīs reizes dziļi ieelpot un tikai tad dalīties ar kādu šķietami skandalozu informāciju vai izdarīt par to secinājumus, lai nedotu iemeslu Latvijas pretiniekiem priecāties par ietekmes operāciju izdošanos, kas vērstas uz Latvijas drošības un neatkarības graušanu,» pie Latvijas iedzīvotājiem vēršas SAB vadītājs.

«Šobrīd ir skaidri redzams, ka drošība ir pats svarīgākais. Ja jūtamies drošībā, varam dzīvot, plānot, realizēt ieceres un izbaudīt sasniegto. Varam darīt ierastās lietas un būt gandarīti par ikdienas mazajiem, bet svarīgajiem prieka brīžiem. Nereti par labajām lietām un vērtībām sākam domāt, kad skaudri izjūtam to trūkumu. Tāpēc gadu mijā, kad ierasti nospraužam mērķus nākamajam laika nogrieznim, vēlos īpaši uzsvērt — domāsim, lai mūsu lēmumi un izvēles nāk par labu Latvijas drošībai. To nevar sagādāt tikai valdība vai drošības iestādes. Tā ir mūsu visu kopīgā darba un ikdienas ieguldījuma rezultāts. Būsim vienoti un ar katru savu izvēli un rīcību darbosimies drošas un neatkarīgas Latvijas labā,» mudina specdienesta vadītājs.

Kā informē SAB, biroja darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem 2025. gadā. Pārskatā iekļauts vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un trešajās valstīs (ārpus ES un NATO), ņemot vērā to specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.

SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2026. gadam.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.