Rumānija, Polija un Latvija aicina tūlītēji ieviest NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli

Trešdien Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Bukarestes devītnieka aizsardzības ministru sanāksmē aicināja sabiedrotos rast tūlītējus un kolektīvus risinājumus NATO gaisa telpas stiprināšanai.

Sanāksmē pēc Latvijas ierosinājuma notika četrpusēja Rumānijas, Polijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvju tikšanās, kurā diskutēja par nesenajiem Krievijas dronu NATO gaisa telpas pārkāpumiem, kā arī nacionāli un kolektīvi veicamajiem soļiem NATO gaisa telpas stiprināšanai. Rumānijas, Polijas un Latvijas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu vēstuli sabiedrotajiem.

Krievijas agresija turpina radīt riskus un apdraudējumu NATO valstīm, tai skaitā Krievijas bezpilota lidaparātiem pārkāpjot NATO valstu gaisa telpu, uzsver Latvijas aizsardzības resors. Pēdējā mēneša laikā Krievijas bezpilota lidaparātu incidenti notikuši ne tikai Latvijā, bet arī Rumānijā un Polijā. Šī ir jauna realitāte, kuru nedrīkst atstāt bez ievērības un atbildes, norādījis Sprūds.

Ministri ir vienisprātis, ka NATO ir jāstiprina spējas atklāt, identificēt un neitralizēt zemu un lēni lidojošus objektus. Tūlītēji jāīsteno apņemšanās par NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeļa ieviešanu, uzsvēris Sprūds.

Bukarestes devītnieka valstu ministri kopīgā paziņojumā nosodījuši Krievijas karu pret Ukrainu. Tāpat ministri pauda stingru nosodījumu Krievijai par tās dronu un raķešu atkārtotiem NATO gaisa telpas pārkāpumiem Latvijā, Rumānijā, Polijā un citās NATO dalībvalstīs.

Ministri pauduši apņemšanos rast kopīgus risinājumus izaicinājumiem, kā arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt kopējo Alianses gaisa telpas aizsardzību, tostarp ieviešot NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.

Tikšanās laikā amatpersonas apliecināja, ka turpinās atbalstīt Ukrainu, sniedzot visa veida atbalstu. Tāpat aizsardzības ministri apsprieda savstarpējo sadarbību, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību NATO Austrumu flangā. Tika izcelta valstu koordinācija NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanā pret potenciāliem hibrīdajiem un konvencionālajiem draudiem.

Aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka NATO dalībvalstīm ir jākāpina savi aizsardzības izdevumi, lai nodrošinātu NATO aizsardzības plānos noteikto ambīciju sasniegšanu. Tāpat plānos noteikto ambīciju sasniegšanā svarīga loma ir aizsardzības industrijas mērķtiecīgai attīstībai.

Bukarestes devītnieks ir platforma drošības jautājumu apspriešanai, kurā pārstāvētas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija.