Rožkalne: Sabiedrība joprojām paļaujas uz neitrālu un objektīvu masu mediju ziņošanu

Viņa norādīja, ka, vērojot datus, lasot analīzi par to, kādas ir aktualitātes, kas saistītas ar žurnālistiku un tās problēmām, tiek sacīts, ka kādreiz ir bijis zelta laikmets, bet tagad — šausmu laikmets. No tā izriet divas izvēles — mēģināt ilgoties pēc zelta laikmeta vai arī adaptēties esošajai situācijai. Viņas ieskatā, pēc desmit gadiem šībrīža situācija šķitīs kā zelta laikmets.

Viņa atsaucās uz «Reuters» pētījuma datiem, kas liecina, ka cilvēki pietiekami ilgi dzīvo uzticēšanās krīzē, nogurumā no ziņām. Tāpat samazinās interese par ziņām. Rožukalne pavēstīja, ka 2022.gada dati rāda, ka digitālā abonēšana ir palikusi nemainīga. Tikai atsevišķos kontinentos, piemēram, Amerikā un Austrālijā, cilvēki abonē nevis vienu digitālo ziņu avoti, bet gan vairākus.

Tāpat joprojām aktuāls ir jautājums, kā sasniegt gados jaunu cilvēku auditoriju, ņemot vērā, ka vizuālās informācijas lietojums «salauž izpratni», kā jauniem cilvēkiem pasniegt ziņas, ja, piemēram, ir izveidojies ilgstošs ieradums izmantot sociālās platformas kā «Instagram» vai «TikTok», kas tiek izmantoti ikdienas informācijas iegūšanai.

Viņa arīdzan atzīmēja, ka medijiem ir dažādi atbalsta instrumenti. Daudzi plašsaziņas līdzekļi iegulda finanšu līdzekļus digitālajos servisos, tomēr tie tikai daļēji sasniedz labus rezultātus. Pēc ombudes rīcībā esošās informācijas, apmēram trešdaļa izmanto konkrētas lietotnes, pārējā lietotāju daļa izmanto informācijas meklēšanas servisus un sociālās platformas. Pieaugums vērojams arī raidierakstu formātā.

Obmudes ieskatā, lai žurnālistikai būtu spēks, ir nepieciešams, lai sabiedrība to novērtētu. Pētījumi liecina, ka vidējais vērtējums attiecībā uz profesionālām ziņu organizācijām nav pārāk pozitīvs. Tikai katrs piektais cilvēks uzskata, ka šīs organizācijas darbojas primāri sabiedrības interesēm. Tāpat aptuveni 40% no globālā pētījuma dalībniekiem uzskata, ka mediji saturā ir ietekmēti no politiskām, komerciālām interesēm, proti, sabiedrība neredz mediju performancē atbildīgumu sabiedrības interešu priekšā.

«Jautājums, uz kuru man lūdza atbildēt, vai sarežģītā mediatizētā vidē ar tik daudz spēlētājiem žurnālistika ir vajadzīga. Gan digitālais ziņojums, gan citi globālie dati saka, ka jā, ir vajadzīga, jautājums ir tikai par to, kādai tai jābūt,» sacīja ombude.

Vadoties no Latvijas un pasaules datiem, visas krīzes — gan pandēmija, gan ekonomiskā krīze, gan karš — pievērš uzmanību žurnālistikai un žurnālista darbam. Pieaug tieši žurnālistu radīta satura veidošana, tātad cilvēki vēlas uzzināt reālo informāciju. Rožukalne vērsa uzmanību uz to, ka jau gadu Latvijā ietekmīgākais avots vairs nav televīzija, bet gan ziņu portāli.

Pēc ombudes paustā, pastāv prasība pēc personalizētas, individualizētas žurnālistikas. Runājot par to, ko žurnālistiem darīt tīklošanās platformās, kopējā atbilde ir tāda, ka primāras ir neitrālas un objektīvas ziņas, savukārt sociālajās tīklošanās platformās cilvēki vairāk vēlas redzēt personiskus viedokļus — cilvēki sagaida no žurnālistiem viedokļa izteikšanu un piedalīšanos viedokļu apmaiņā.

Mediju ētikas padomes diskusijā piedalījās arī Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperts mākslīgā intelekta jautājumos Gundars Bergmanis-Korāts, kurš runāja par mākslīgo intelektu, sociālajām platformām un to izmantošanu centienos manipulēt ar sabiedrisko domu.

Viņš norādīja, ka informācijas tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, sociālās platformas ir tehnoloģijas, kas pēc būtības ir neitrālas. Tās veidotas kā apolitiskas, biznesa veidojošas vides, taču sabiedrībā ir dažādi cilvēki un to grupas, kas vēlas ietekmēt mediju vidi, kā arī izvēlēties, kādam veidam šīs platformas un digitālo vidi izmantot.

Bergmanis-Korāts uzsvēra, ka var izmantot mākslīgo intelektu, informācijas tehnoloģijas sabiedrībai noderīgu produktu radīšanā, tomēr ir citas slēptās ietekmes grupas var izmantot šīs pašas tehnoloģijas, lai censtos un mēģinātu manipulēt ar sabiedrisko domu un radītu nepareizu priekšstatu par to, ko sabiedrība domā un kas sabiedrību interesē.

Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperts mākslīgā intelekta jautājumos atzīmēja, ka mākslīgais intelekts un tehnoloģijas kopumā bez pienācīga regulējuma var kalpot dažādu dezinformatoru vajadzībām, atbalstīt dažādas dezinformācijas kampaņas, kas savā ziņā arī notiek.

Viņš norādīja, ka straujā mākslīgā intelekta attīstību radīs izaicinājumus medijpratībā un digitālajā vidē kopumā. Bergmaņa-Korāta ieskatā, mākslīgā intelekta loma digitālajā vidē paliks arvien lielāka, taču, neskatoties uz to, ko mākslīgais intelekts patlaban spēj darīt, joprojām ir daudz dažādu praktisku izaicinājumu, kā šo tehnoloģiju pielietot.

Eksperts uzsvēra, ka dezinformācijas noteikšana pēc būtības ir sarežģīta. Ja cilvēks ar savu prātu tāda tipa informāciju nespēj «ielikt vienā konkrētā rāmī», tad radīt datorprogrammu, kas atpazīst dezinformāciju, ir vēl daudz sarežģītāk.

Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperts mākslīgā intelekta jautājumos norādīja, ka mākslīgais intelekts patlaban sniedz atbalstu informācijas izgūšanā, taču cilvēks joprojām ir spiests veikt manuālo darbu informācijas izgūšanā, pārbaudīšanā. Tomēr mākslīgais intelekts arvien vairāk un vairāk atbalsta šādas darbības.

«Var prognozēt, ka straujā mākslīgā intelekta attīstība pilnībā noņems no mums to darba slodzi informācijas izgūšanā, apstrādē. Mēs varēsim no mākslīgā intelekta apstrādātās informācijas veikt secinājumus, bet kurā gadā un kad tas notiks, tas ir jautājums, kas, turklāt atkarīgs arī no starptautiskās un visas pasaules izglītības un zinātnes sektora, kā arī no lielajiem uzņēmumiem,» sacīja eksperts.

LETA jau rakstīja, ka Mediju ētikas mēneša laikā biedrība «Latvijas Mediju ētikas padome» rīko divas diskusijas, kurās eksperti iedziļinās Mediju ētikas mēneša tēmās.