«Mums ir jāuzņemas zināma līdzatbildība, savulaik piešķirot Turcijai kandidātvalsts statusu un uzsākot sarunas laikā, kad daudzas Eiropas Savienības (ES) lielvalstis sacīja, ka Turcija nekad nebūs ES dalībvalsts. Tas, protams, ir mazinājis Turcijas vēlmi ieviest reformas, kuras mēs gribētu redzēt,» sacīja ministrs.
Tāpat viņš pavēstīja, ka Turciju varonīgi kritizē par «nekā nedarīšanu». Patlaban valstī atrodas vairāk nekā trīs miljoni Sīrijas bēgļu, tāpēc migrācijas un bēgļu jautājums uzliek «zināmus pienākumus», teica ministrs.
Runājot par Turcijas brīdinājumiem bloķēt Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, ministrs aicināja paskatīties uz šo jautājumu plašākā kontekstā.
«Turcija nebloķē Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu. Runa ir par niansētākām lietām. Turcija iestājas par savu drošības un interešu ievērošanu citos NATO dokumentos. Aliansē ir vairāki plāni un Turcija iestājas par vienlaicīgu savam un mūsu reģionam paredzēto plānu apstiprināšanu kopā ar visiem pārējiem plāniem, tomēr problēmas rada Turcijas pozīcija attiecībā uz Sīrijas ziemeļaustrumiem, kā arī jautājums, ko dēvē vai nedēvē par teroristiem,» sacīja ministrs.
Rinkēvičs norādīja, ka vienīgais veids, kā Turcijas jautājumu var atrisināt, ir «pacietīgā diplomātiskā procesā, mēģinot saskaņot intereses un redzējumu».
«Mēs neatbalstījām Turcijas operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos, tāpat mēs nevaram atbalstīt raķešu iegādi no Krievijas. Mēs labi apzināmies Turcijas lomu aliansē un šis nav «melns vai balts» jautājums. Protams, mēs varam šeit uz vietas paust nosodījumu, nākt klajā ar paziņojumiem, bet no tā neuzlabosies ne NATO, ne drošība Turcijas reģionos,» sacīja ārlietu ministrs.
Informējot Ārlietu komisiju un Eiropas lietu komisiju par ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, Rinkēvičs pievērsās arī NATO 70.gadskārtas līderu sanāksmei.
«Daudzi noteikti sekoja līdzi drāmai, sākot ar paziņojumiem par NATO smadzeņu nāvi un beidzot ar presē izskanējušajām ziņām par Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāniem. Ja mēs vērtējam samitu ar mazliet vēsāku prātu, domāju, ka tas bija ļoti veiksmīgs,» uzsvēra ministrs.
Viņš pastāstīja, ka tie politiķi, kuri publiski apšaubījuši NATO «sūtību un būtību», samita laikā norādīja uz NATO kā būtisku Eiropas un Ziemeļamerikas drošībai. Tāpat līderi apliecinājuši, ka transatlantiskās saites ir svarīgas.
Rinkēvičs apliecināja, ka samita laikā panākta politiskā vienošanās par Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāna apstiprināšanu. «Tas nenozīmē, ka patlaban plāns ir līdz galam apstiprināts. Process turpinās, jo tālāk jautājumi jārisina ekspertu līmenī. Es domāju, ka priekšā gaidāmi vēl «kādi palēcieni un pietupieni», bet esmu optimistisks. Par spīti diskusijām, kas izskan presē, praktiskajā darbā rezultāti būs daudz labāki,» sacīja ministrs.
Tāpat ministrs norādīja, ka ES un NATO sadarbībā vērojams progress, tomēr drošības jomā nepieciešams koncentrēties ne tikai uz NATO, bet arī uz to, kā stiprināt Eiropu — militārā vai civilā ziņā, cīņā pret hibrīdapdraudējumu.
«Sadarbība praktiskā līmenī ir ļoti laba. Ja runājam par atsevišķiem izteikumiem, kurus esam daudz komentējuši debatēs un kopsēdēs, piemēram, Eiropas armijas ideja, Latvija un citas valstis neredz tās praktisku piemērojamību. Brīžiem šķiet, ka šādas idejas pauž vien retorikas dēļ, jo pat karstākie šīs idejas aizstāvji detalizētākus priekšlikumus nav piedāvājuši,» pastāstīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, arī ideja par Eiropas stratēģisko autonomiju nav pareiza, jo tā tikai atstumj Ziemeļameriku no Eiropas kontinenta un īpaši tas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
«Savos izteikumos, politikā, vai sadarbībā ar līdzīgi domājošām valstīm kā «Bukarestes devītnieku», mēs nedarīsim neko tādu, lai atstumtu ASV. Aizvadīto 15 gadu laikā mums ir izdevies šīs attiecības līdzsvarot un to vajadzētu turpināt,» norādīja ministrs.
Kā ziņots, šodien Rinkēvičs piedalījās Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēde, lai pārrunātu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.