Rinkēvičs: Latvijas enerģētikas stratēģijas ieviešana jāsalāgo ar kopējo Baltijas valstu nākotnes redzējumu šajā jomā

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, pirmdien Rīgas pilī pēc Rinkēviča iniciatīvas notika trešā diskusija par enerģētikas nozares ilgtermiņa attīstību, pārrunājot Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto plānošanas dokumentu par Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam.

Valsts prezidents pauda cerību, ka izdosies vienoties ja ne par ideālu, tad par pietiekami labu stratēģiju, lai sāktu tās īstenošanu. Viņš akcentēja, ka stratēģijas, plāni un dokumenti nevar būt kā pašmērķis, tiem ir jāpapildina rezultāts — reģionā konkurētspējīgi, droši un pieejami energoresursi, kas atbalsta attīstību.

Viņaprāt, pie tā ir jāsāk strādāt jau šodien. Tāpēc viņš aicina veidot dialogu ar pašvaldībām un veltīt laiku sabiedrības informēšanai. Rinkēvičs pārliecināts, ka laiks, kas tiks ieguldīts, kliedējot bažas un veicot skaidrojošo darbu, tiks atgūts ar uzviju ilgtermiņā.

Diskusijā par enerģētikas nozares un rīcībpolitikas ilgtermiņa attīstību Latvijā komentārus par stratēģijas projektu pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas frakciju pārstāvji un nozares eksperti.

LETA jau rakstīja, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) kopīgi ar nozaru ekspertiem pērn sagatavoja Latvijas enerģētikas stratēģijas projektu.

Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam izvirzot mērķus un prioritātes, lai pielāgotos straujām pārmaiņām globālajā enerģētikas nozarē un nodrošinātu stabilu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi valstī.

Stratēģijā minēts, ka enerģētikas nozare ir svarīga Latvijas tautsaimniecības attīstībā un konkurētspējas vairošanā. Enerģijas tirgus svārstības, piegāžu ķēdes traucējumi, klimata pārmaiņas, ģeopolitiskie apstākļi ir faktori, kas ietekmē enerģijas pieejamību un to cenas, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību pēc energoresursu dažādības.

Stratēģijā skaidrots, ka enerģētikas nozare Latvijā veido 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un aptver plašu resursu spektru, tostarp elektroenerģiju, siltumenerģiju un kurināmo. Nozarei ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikā un sabiedrības labklājības nodrošināšanā — sākot ar rūpniecisko ražošanu un beidzot ar mājsaimniecībām.

Stratēģijā ir izstrādāti dažādi attīstības scenāriji, ar kuriem Latvija varētu saskarties līdz 2050.gadam — kā optimistiski, tā arī pesimistiski. Alternatīvie scenāriji piedāvā elastību, lai pielāgotos izmaiņām globālajos un vietējos apstākļos. Šāda pieeja nodrošina stratēģijas pielāgojamību dažādiem attīstības ceļiem, lai Latvija ir gatava gan iespējām, gan izaicinājumiem nākotnē.

Scenāriji veidoti, balstoties uz to, kā attīstās globālie notikumi. Labvēlīgā scenārijā valsts uzdevums ir pēc iespējas vairāk gūt labumu no iespējām, kas sniegtas, bet nelabvēlīgā situācijā palīdzēt sabiedrībai un uzņēmumiem pārvarēt grūtības — stabilizēt ekonomiku un nodrošināt energoapgādes drošību.

Pamata scenārijs piedāvā vīziju par iespējamo enerģētikas attīstības ceļu, pamatojoties uz pašreizējām tendencēm. Pamata scenārijs 2050.gadam paredz energoresursu portfeli, kurā dominēs atjaunīgie energoresursi.

Šajā scenārijā tiek prognozēts ievērojams biogāzes, vēja un saules enerģijas pieaugums, kas samazinās fosilo kurināmo izmantošanu. Pakāpeniska pāreja uz atjaunīgajiem resursiem veicinās video draudzīgāku un drošāku energoapgādi, norāda KEM.