Ceturtdien sniegtajā intervijā viņš norādījis uz krievu algotņu bandas «Vagner» darbību Āfrikā un uz Krievijas amatpersonu tikšanos ar palestīniešu teroristiskā grupējuma «Hamās» pārstāvjiem.
Rinkēvičs atzinis, ka dažām no Eiropas Savienības (ES) valstīm ir «savi viedokļi» Ukrainas jautājumā, taču uzsvēris, ka galu galā ES spējusi vienoties par sankcijām pret Krieviju un par atbalstu Kijivai pēc 2022.gada februārī uzsāktā krievu atkārtotā iebrukuma.
«Interesanti, ka šobrīd attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem ES ir vairāk sašķelta, nekā attiecībā uz Ukrainu,» norādījis prezidents.
Viņš piebildis, ka svarīgi, lai Rietumi sniegtu atbalstu gan Ukrainai, gan Izraēlai, jo abas cietušas no uzbrukuma «mūsu vērtībām» un starptautiskajai kārtībai.
Rinkēvičs norādījis, ka notikumi Tuvajos Austrumos «ļoti iepriecina» Irānu, un atgādinājis, ka Teherāna piegādā Krievijai ieročus, kas tiek izmantoti agresijā pret Ukrainu.
Viņš arī brīdinājis, ka ES un NATO ir jāgatavojas uz ilgu karu Ukrainā un ka Rietumiem ir pienākums apmierināt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prasības piegādāt vairāk ieroču, «jo mēs nesam snieguši tik daudz, cik mums bija jāsniedz».
Prezidents arī atgādinājis, ka daudzas NATO dalībvalstis, atšķirībā no Latvijas, joprojām nav izpildījušas savas saistības atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Rinkēvičs izteicies, ka gadījumā, ja pasaule manīs ES un Rietumu mazspēju Ukrainā, spiediens palielināsies arī uz Izraēlu.
Viņš piebildis, ka nedrīkst arī aizmirst Āzijas reģioni, tajā skaitā Taivānu.
Prezidents arī norādījis, ka Krievija no autoritāras valsts tagad pārtop totalitārā valstī un ka Maskavas propaganda šobrīd ir vēl briesmīgāka nekā Aukstā kara laikā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.