Ministrs atzīmēja, ka starp Latviju un Kanādu tiks parakstīta deklarācija, kurā iezīmēti konkrēti soļi, kas attiecas uz brigādes elementu, komandvadību un pretgaisa aizsardzību.
Rinkēvičs uzsvēra, ka jau kopš 24.februāra Dānija, Kanāda un Spānija palielināja savu kontingentu Latvijā. Viņš skaidroja, ka paplašinātā klātbūtne sastāvēs no diviem elementiem. Pirmais no tiem ir komandvadība, pretgaisa aizsardzība un kara materiālu krājumi, kas tiek izvietoti valstī, kā arī papildu karavīri.
Otrs elements ir piesaistītās vienības, kuras Latvijā var ļoti ātri ierasties. Tāpat jāņem vērā arī tie karavīri, kas Latvijā ierodas rotācijas kārtībā, piedalās mācībās, apgūst valsts teritoriju un sadarbības prasmes ar pašmāju karavīriem.
Jautāts, vai Latvijai ar to patlaban pietiek, ārlietu ministrs atzīmēja, ka tad, kad Latvija iestājās NATO, pilnībā pietika ar četriem iznīcinātājiem Baltijas gaisa telpas patrulēšanai, bet toreiz situācija bija pilnīgi cita. Tā mainījās arī pēc tam, kad Krievija uzbruka Gruzijai un sākās pirmā plāna izstrāde. Arī toreiz šķita, ka ar to ir pietiekami.
Savukārt 2014.gadā Latvijā jau ieradās pirmās vienības, 2016.gada samitā tika lemts par bataljona lieluma kaujas grupu. Rinkēvičs norādīja, ka tobrīd tas bija adekvāts atbildes pasākums.
«Pašreizējie lēmumi pastiprina un palielina mūsu drošību, tomēr drošības vide mainās. Tai būs jāseko līdzi un nepieciešamības gadījumā jāpielāgojas. Runa ir par elastību. Mēs ņemam vērā Krievijas agresīvo retoriku. Mēs turpinām strādāt ar sabiedrotajiem. Šim brīdim, manuprāt, tas ir labs sasniegums,» pauda ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arī uzsvēra, ka tas paredz vairākus mājasdarbus Latvijai — ir jāattīsta savi poligoni un noliktavas. Viņš norādīja, ka bruņotajiem spēkiem izstrādē jau ir plāni. Ārlietu ministrs akcentēja, ka NATO samits ir tikai sākums jaunu aizsardzības plānu īstenošanai un papildu bruņoto spēku no sabiedroto valstīs izvietošanai.
Runājot par Latvijas ieguvumiem no NATO samita Madridē, ārlietu ministrs norādīja, ka, lai gan Zviedrija un Somija bija cieši NATO partneri, tās nebija alianses dalībvalstis.
«No militārā viedokļa mums ir bijušas divas militāri sarežģītas vietas — Suvalku koridors un Gotlandes sala. Kas kontrolē Gotlandes salu, tas lielā mērā kontrolē lielu daļu Baltijas jūras, un tas ir būtiski. Brīdī, kad Zviedrija un Somija kļūs par NATO daļu, būs vienoti aizsardzības plāni. Mūsu aizsardzībā tam ir pilnīgi cita nozīme. Papildus karaspēks, sadarbība — tie visi ir ieguvumi,» uzsvēra Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka samits neatceļ visu to, pie kā Latvija ir strādājusi, piemēram, brigādes elementu izvietošanu valstī. Viņš sacīja, ka Somijas un Krievijas robeža ir ap 1300 kilometrus gara. Tāpēc arī Zviedrijai un Somijai ir jāinvestē savas aizsardzības attīstībā.
«Baltijas jūra savā ziņā kļūst par NATO jūru. Jāņem vērā papildus bruņoto spēku iespējamā izvēršana, kā arī šo valstu pienesums arī kopējā NATO finansējumā infrastruktūras attīstībai,» teica Rinkēvičs.
LETA jau rakstīja, ka Madridē norisinās NATO smaits, kur Latviju pārstāv Valsts prezidents Egils Levits, Rinkēvičs uz aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.