Rinkēvičs: Gatavībai cīnīties par savu brīvību un neatkarību ir jābūt vienmēr

Prezidents savas uzruna sākumā norādīja, ka latvieši un igauņi ir labi draugi, kaimiņi un sabiedrotie. Abas tautas vieno gadsimtu ilga vēsture, kopīgas tradīcijas un kopīga vēsture. Vienlaikus pāri visam abas tautas vienmēr ir vienojušas brīvības alkas.

Pirms 105 gadiem latviešu un igauņu karavīri izcīnīja vienu no izšķirošajām kaujām, kas palīdzēja mūsu valstu neatkarību nostiprināšanā. Tā laika karavīriem nebija tādu uniformu, tādu ieroču un ekipējuma kāds ir mūsdienu bruņoto spēku karavīru rīcībā. Taču gan tā laika karavīriem, gan mūsdienu karavīriem ir viena kopīga lieta — tā ir augsta profesionalitāte, savas dzimtenes mīlestība un gatavība cīnīties par savas valsts un tautas brīvību un neatkarību līdz galam, norādīja prezidents.

«Mēs labi saprotam, ka gatavībai cīnīties par savu brīvību un neatkarību ir jābūt vienmēr. Mēs labi redzam, kas šobrīd notiek Eiropā. Mēs labi redzam Krievijas agresiju pret Ukrainu. Mēs labi redzam to, ka mūsu neatkarība un brīvība ne visiem ir pa prātam. Bet gan šodien, gan ikdienā mēs apliecinām gatavību to aizstāvēt atkal un atkal. Mēs neesam vieni. Ar mums ir kopā mūsu NATO sabiedrotie, ar mums ir kopā mūsu Eiropas partneri, un mēs esam kopā ar Ukrainas tautu un karavīriem viņu cīņā par brīvību un neatkarību,» uzsvēra Rinkēvičs.

Runas noslēgumā prezidents akcentēja, ka bez brīvas Igaunijas nav iespējama brīva Latvija un bez brīvas Latvijas nav iespējama brīva un neatkarīga Igaunija.

Jau ziņots, ka atzīmējot Cēsu kauju 105.gadadienu, sestdien Cēsīs norisinājās Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku militārā parāde, kurā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas prezidents Alars Kariss, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Pēc militārās parādes sākās gājiens no Vienības laukuma uz Cēsu kaujas rekonstrukciju Pirtsupītes gravā.

1919.gada 22.jūnijā igauņu un latviešu spēki guva izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsīs un tās apkārtnē. Pateicoties Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas vienību apņēmībai un cīņas sparam, šajās kaujās no iebrucējiem izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, tādējādi izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā.

Uzvara Cēsu kaujās arī vēlāk ļāva Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā un galvaspilsētā atgriezties Kārļa Ulmaņa vadītajai pagaidu valdībai, kā arī īstenot ieceri par vienotas Latvijas armijas izveidi 1919.gada 10.jūlijā.