Rinkēvičs: Bez Minskas vienošanās izpildes nav pamata ES politikas maiņai pret Krieviju

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ceturtdien un piektdien Rinkēvičs piedalījās neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē un pēc Grieķijas lūguma sasauktajā ES ārkārtas ārlietu ministru sanāksmē Zagrebā. Neformālās sanāksmes darbakārtībā bija jautājums par ES attiecībām un politiku iepretim Krievijai, kā arī notika viedokļu apmaiņa par ES un Turcijas savstarpējo attiecību dinamiku. Savukārt ES ārkārtas ārlietu ministru darbakārtībā bija drošības situācijas attīstība Idlibā, Sīrijā, un uz ES ārējās robežas ar Turciju.

Neformālās sanāksmes laikā ministri diskutēja par ES attiecībām ar Krieviju, uzverot, ka joprojām ES politikas iepretim Krievijai pamatā ir tā saucamo piecu pamatprincipu ievērošana, tas ir, Minskas vienošanās izpilde kā galvenais priekšnosacījums izmaiņām ES un Krievijas attiecībās, ES attiecību ar austrumu partneriem un citiem kaimiņiem, tai skaitā Centrālāziju, stiprināšana, ES noturības stiprināšana, selektīva iesaiste ar Krieviju ES interesējošās jomās, iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veicināšana un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā ar Krieviju, kas balstīts vienotā ES pozīcijā un stingros nosacījumos, ietverot starptautisko normu ievērošanu, tostarp citu valstu teritoriālas integritātes ievērošanu. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka bez Minskas vienošanās izpildes nav pamata ES politikas maiņai pret Krieviju, kā arī ES sankcijas iepretim Krievijai jāsaglabā un ES ir jāturpina Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politika. 

Turpinot ministru neformālās debates par ES un Turcijas attiecību šī brīža attīstību, ārlietu ministri norādīja, ka ir būtiski šajā situācijā turpināt uzturēt dialogu ar Turciju, taču vienlaikus jāaicina Turcija pildīt tās saistības migrācijas jautājumā, novēršot apdraudējumu ES robežai.

Ārkārtas ES ārlietu ministru sanāksmē amatpersonas vienojās par kopīgu paziņojumu par drošības situācijas eskalāciju Idlibā un drošības situāciju uz ES ārējās robežas ar Turciju. Paziņojumā valstis nosoda Turcijas migrācijas jautājuma izmantošanu politisku mērķu īstenošanai, kā arī aicina visas konfliktā iesaistītās puses deeskalēt situāciju Sīrijā, lai tas neizvērstos par starptautisku militāru konfrontāciju ar bojāgājušajiem. ES turpinās humānās palīdzības sniegšanu Sīrijas ziemeļrietumos, atvēlot šim mērķim 60 miljonus eiro.

LETA jau vēstīja, ka Turcija pagājušajā ceturtdienā pavēstīja, ka vairs neliks šķēršļus migrantiem, kas vēlas doties uz Eiropu, un pēc šī paziņojuma robežas virzienā sākās masveidīga nelegālo imigrantu plūsma. Starp tiem, kas šobrīd drūzmējas pie Grieķijas robežas vairums, šķiet, ir afgāņi, taču viņu vidū ir arī daudzu citu valstu pilsoņi, tostarp irāņi, irākieši, bangladešieši un sīrieši.

Daļa nelegālo imigrantu mēģinājuši sasniegt arī Grieķijai piederošās salas Egejas jūrā.

Turcija, kurā jau uzturas aptuveni 3,6 miljoni sīriešu bēgļu, apgalvoja, ka tā bijusi spiesta atvieglot robežkontroli, jo nesaņem pietiekamu atbalstu bēgļu uzturēšanai, un pieprasījusi lielāku palīdzību no ES šajā jomā. Taču ES apgalvo, ka pilda savu daļu no vienošanās, ko 2016.gadā noslēdza ar Turciju par migrācijas plūsmas ierobežošanu no Sīrijas.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans lēmumu par robežas atvēršanu pieņēma pēc situācijas saasināšanās Sīrijas Idlibas provincē.

Sīrijas armija valsts ziemeļos, arī Idlibas provincē, kur atrodas pēdējais nemiernieku bastions, kopš decembra izvērsusi uzbrukumu pret nemiernieku spēkiem.

Sīrijas armijas ofensīvā, ko atbalsta Krievija, nogalināti arī vairāki desmiti Turcijas karavīru, un uzbrukums izraisījis jaunu bēgļu krīzi, tūkstošiem cilvēku dodoties Turcijas robežas virzienā.

Cenšoties nepieļaut situācijas tālāku saasināšanos, Krievijas un Turcijas prezidenti ceturtdien vienojās par pamieru Sīrijas Idlibas provincē, kas stājās spēkā pusnaktī.

Opozīcijas aktīvisti un novērotāji šodien ziņoja, ka debesīs virs Idlibas nav manītas nedz Krievijas, nedz Sīrijas armijas lidmašīnas un reģionā iestājies nosacīts miers.

Taču pagaidām nav skaidrs, vai vienošanās par pamieru ietekmēs arī situāciju uz Turcijas robežas ar Grieķiju.