«Rimi»: Pārtikas inflācijas galvenie vaininieki nav tirgotāji

«Protams, ka nē. Tā gan nav pirmā reize un tas nav retums, ka ir atsevišķas grupas, kuras gan nesaukšu vārdā, kam ir ļoti ērti rādīt uz tirgotājiem — viņi ir tie sliktie! Protams, ka mēs beigās esam tie, kuri pie preces nomainām to cenas zīmi. Bet skaidrs, ka lielākie cenu izmaiņu cēloņi ir pavisam citi — enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kuru dēļ ražotāji produktu cenas ir spiesti mainīt,» teica Turlais.

Viņš arī norādīja, ka kompānija regulāri diskutē ar piegādātājiem par to, kādēļ cenas produktiem tiek celtas. 

«Mēs arī regulāri piegādātājiem uzdodam daudz un dažādus jautājumus un neļaujam tik vienkārši cenas celt. Ja beigās mēs cenas paceļam, tad ne jau, lai vairotu savu peļņu, bet tāpēc, ka tāda ir situācija. Mēs tādas cenas saņemam no piegādātāja. Tas, ko mēs izdarām ar mūsu uzcenojumu, ir redzams mūsu peļņā,» pauda Turlais.

Tostarp viņš minēja, ka pērn kompānijas peļņa bija mazākā piecu gadu laikā — 2,7% no apgrozījuma, kamēr vidēji attiecīgajā nozarē peļņai būtu jābūt apmēram 5%. «Protams, ka šogad mēs mēģinām savu peļņu stabilizēt. Vienlaikus mazumtirdzniecībā peļņa pēc būtības ir salīdzinoši maza. To, pirmkārt, nosaka konkurence, otrkārt, — un it īpaši pēdējā gada laikā — cilvēku rocība un tas, ko viņi var vai nevar atļauties. Tādēļ te neviens ar milzīgām cenām darboties atļauties nevar, jo tad neviens pie viņa neiepirksies,» sacīja Turlais.

Taujāts par zemkopības ministra Didža Šmita (AS) pausto aicinājumu mazumtirgotājiem atklāt produktu piecenojumus un piegādātāju cenas, Turlais sacīja, ka šādam nolūkam Latvijā strādā Konkurences padome (KP), kas izvērtē un uzmana tirgus konkurenci, lai tā būtu godīga un nenotiktu kādas aizliegtas darbības.

Viņš uzsvēra, ka patlaban KP strādā pie pētījuma, kas sniegs atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par pārtikas cenām, tomēr «Rimi» šajā pētījumā necer saredzēt jaunus secinājumus. «Es ceru, ka pārējie ieraudzīs kaut ko tādu, ko viņi līdz šim nesaprata vai nezināja, neesot iekšā šajā nozarē ikdienā,» atzīmēja Turlais.

Savukārt, komentējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārtikas cenu inflācijas mērījumus, Turlais skaidroja, ka stāsts par inflācijas mērīšanu nav vienkāršs, jo CSP dati tiek ievākti par konkrētu pārtikas grozu, kas ilgstoši ir nemainīgs. Datos pietrūkst patērētāju uzvedības izmaiņu faktora.

«Skaidrs, ka arī CSP nevar katru mēnesi mainīt produktu grozu, kuru mēra inflācijas noteikšanai, bet tāpat ir skaidrs, ka tas vairs neatspoguļo reālās izmaiņas patēriņā,» sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka iedzīvotāju iepirkumu grozs ir kļuvis mazāks, retāk tiek iegādātas «premium» klases preces, kā arī arvien aktuālāka kļuvusi pircēju migrācija starp tirdzniecības tīkliem, meklējot izdevīgāko tā brīža piedāvājumu.

«Ja ir labs cenas piedāvājums, tad tiešām ir sajūta, ka visa Latvija ir gatava kādu preci iegādāties tonnām un veidot krājumus,» piebilda Turlais. 

Vienlaikus viņš iedrošina patērētājus «skatīties apkārt» un meklēt izdevīgākās cenas, taču paturēt prātā, ka brīžos, kad ir iespēja atļauties Latvijā ražoto preci, izvēlēties to, jo pircēju izvēle tiešā veidā ietekmē arī vietējos ražotājus.

Vienlaikus Turlais skaidroja, ka arī Baltijas valstīs pārtikas cenas atšķiras vairāku iemeslu dēļ, piemēram, pārtikas cenu katrā no kaimiņvalstīm ietekmē nodokļu slogs, veikalā esošie krājumi, pieprasījums pēc konkrētā produkta, kā arī Lietuvai, piemēram, kaimiņos ir Polija, kurā daudzām pārtikas precēm pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir nulle.

«No vienas puses mēs sevi varam salīdzināt ar pārējām Baltijas valstīm, jo tepat vien kaimiņi ir. Bet tomēr ir tik daudz atšķirīgu lietu, ka tāpat vienkāršoti visu salīdzināt nav īsti pareizi,» uzsvēra «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs.

LETA jau vēstīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir aicinājusi KP veikt tirgus uzraudzību par pārtikas produktu cenas veidošanos pārtikas piegādes ķēdē, lai identificētu iespējamās problēmas, kas varētu negatīvi ietekmēt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Uzraudzības rezultāti būs pieejami šā gada beigās.

Tāpat ziņots, ka «Rimi Latvia» pagājušajā gadā strādāja ar 1,028 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 25,2% un bija 27,49 miljoni eiro. 

«Rimi Latvia» reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums «Rimi Baltic».