Rīkotāji gājienā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu prognozē ap 5000 dalībnieku

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, gājiens pieteiks no plkst.18 līdz plkst.20.30. Tas sāksies pie Brīvības pieminekļa, virzīsies pa Kaļķu ielu cauri Vecrīgai, tad pāri Akmens tiltam uz Pārdaugavu un noslēgsies pie pieminekļa padomju armijas karavīriem.

Oficiālais pasākuma mērķis ir norādīts gājiens «Par atbrīvošanos no padomju mantojuma» — prasība aizvākt visus padomju ideoloģiskos pieminekļus un citus priekšmetus.

Kā aģentūrai LETA skaidroja pašvaldībā, pašlaik tās rīcībā nav informācijas, kas varētu likt pieņemt lēmumu par šī pasākuma aizliegšanu, turpinās sarunas ar pasākuma rīkotājiem. Iespējams, gājiena laikā tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, bet par tiem tiks ziņots atsevišķi.

Kā ziņots, par gājiena rīkošanu mikroblogošanas vietnē «Twitter» paziņoja mūziķis Ralfs Eilands. Viņš gan nav oficiālais pasākuma pieteicējs pašvaldībā. Gājienu pieteikusi cita privātpersona.

LETA jau vēstīja, ka saistībā ar notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, publiski neapmierinātību pauduši un aicinājumus uz protestiem izplatījuši gan tradicionālie 9.maija svinētāji, gan arī cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresīvo rīcību un padomju armijas slavināšanai Latvijā grib pielikt punktu.

9.maijā Rīgā, Uzvaras laukumā, pie pieminekļa tradicionāli bija pulcējies liels skaits cilvēku, kuri, pēc pašu vārdiem, atzīmēja padomju armijas uzvaru 2.pasaules karā. Pasākums, kā ierasts, izraisīja neizpratni daudziem patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri uzsver, ka 9.maijā Krievijā svinētā uzvara nozīmēja Latvijas okupāciju.

Nākamajā rītā internetā parādījās video, kā ar traktoru tiek sašķūrēti un izmesti pieminekļa pakājē saliktie ziedi. 9.maija svinētāji šādu rīcību uztvēra kā aizvainojošu un devās pie pieminekļa vēlreiz, no jauna noliekot tur ziedus un turpinot svinēt «uzvaras dienu».

Šādos apstākļos pie pieminekļa jau raisījās atšķirīgus viedokļus pārstāvošu cilvēku mutiski strīdi, taču policija tajos neiejaucās, vēlāk saņemot publiskus pārmetumus par bezdarbību un iespējamu pārkāpumu nenovēršanu.

Saistībā ar notikumiem 9. un 10 maijā no amata atkāpusies iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).