«Rīgas siltuma» mērķis ir palielināt centralizētajai siltumapgādei pieslēgto ēku īpatsvaru Rīgā līdz vairāk nekā 90%

«Kopumā aptuveni 72-76% no Rīgas pilsētas ēkām ir pieejama centralizētā siltumapgāde, bet mūsu pašmērķis ir paplašināt tīklu, lai šis īpatsvars būtu virs 90%,» sacīja Kalniņš, piebilstot, ka provizoriski tas varētu būt 2035. gads.

Viņš norādīja, ka «Rīgas siltuma» vidēja termiņa stratēģijā paredzēts, ka gan siltumtīklu rekonstrukcijā, gan paplašināšanā ik gadu tiek ieguldīti vismaz 25-30 miljoni eiro.

Kalniņš atzīmēja, ka «Rīgas siltums» izvērtē arī arvien jaunus virzienus ārpus Rīgas, tostarp ir izveidota sadarbība gan ar Ķekavas novada, gan ar Mārupes novada pašvaldību, kā arī šogad pabeigts dzīvojamo ēku projekts Ropažu novadā, kur izbūvēta ceturtās paaudzes siltumapgādes sistēma, kas veicina ilgtspējīgu, efektīvāku siltumapgādi ar mazākiem siltumenerģijas zudumiem.

«Šis projekts mums arī iezīmēja tālākos attīstības virzienus, tādēļ mēs skatāmies tālāk uz Ropažiem, jau pieminēto Ķekavas un Mārupes novadu, principā uz visām tuvākajām pieejamajām teritorijām Pierīgā. Protams, svarīgākais aspekts ir tehniski-ekonomiskais izvērtējums un pamatojums. Ja kādam ir interese pieslēgties centralizētajam siltumtīklam ārpus Rīgas, mēs labprāt sniedzam konsultācijas un esam gatavi izvērtēt iespēju sadarboties,» sacīja Kalniņš.

Viņš pauda, ka, piemēram, Rīgas lidostas virzienā vēl nesen bija pļavas, bet tagad attīstās gan komercapbūve, gan dzīvojamās mājas. Kompānija savulaik nodrošināja iespējas šādās vietās izbūvēt siltumtīklus pirms apbūves, lai nebūtu tā, ka tiek uzbūvēta māja un tikai tad tiek pievilktas inženierkomunikācijas, bet tas, protams, ir saistīts arī ar zināmu risku, jo siltumtrases izbūve ir ļoti lielas investīcijas, un tam visam jābūt ekonomiski pamatotam.

«Rīgas siltuma» valdes priekšsēdētājs arī minēja, ka pagājušais finanšu gads, kas «Rīgas siltumam» ilgst no 1. oktobra līdz 30. septembrim, ir noslēdzies pozitīvi ar stabilu darbības sniegumu, neraugoties uz to, ka pēdējā ziema bija viena no pēdējā desmitgadē siltākajām.

Kalniņš norādīja, ka 2024./2025. gada apkures sezonā vidējā gaisa temperatūra bija 4,7 grādi, bet 2023./2024. gada apkures sezonā tie bija 2,6 grādi. Līdz ar to pagājušajā apkures sezonā kompānija patērētājiem nodeva 2,7 miljonus megavatstundu (MWh) siltumenerģijas, kas ir par 4,2% mazāk nekā gadu iepriekš.

«Mūsu ieņēmumi ir piesaistīti saražotā siltuma apjomam, bet mēs ar siltās ziemas izaicinājumu esam tikuši galā, rezultāti ir stabili un arī atbilstoši mūsu plāniem un provizoriskā peļņa būs atbilstoša budžetam,» sacīja Kalniņš.

Lai to sasniegtu, pēc viņa teiktā, uzņēmums veica virkni darbu, tostarp notika personāla pārvaldības un struktūras optimizācija, tika efektivizēta resursu pārvaldība, notika tirgus modeļa korekcijas, jo pagājušajā gadā pirmo reizi tika sākts pilotprojekts par ikdienas siltumenerģijas iepirkuma tirgu, notika investīciju projektu pārskatīšana un to prioritizēšana.

Jautāts, kādas ir prognozes šai apkures sezonai un finanšu gadam, Kalniņš atbildēja, ka ir daudz ārējo faktoru, kas to var ietekmēt. «Mēs nespējam ietekmēt laika apstākļus un arī energoresursu cenu svārstības tirgū, kas būtiski ietekmē gan mūsu tarifu, gan ražošanas izmaksas. Ņemot vērā tendences iepriekšējos trijos gados, mēs neredzam, ka ziemas varētu kļūt īpaši aukstākas, gluži pretēji, tās kļūst nedaudz garākas un siltākas,» viņš sacīja.

Vienlaikus Kalniņš norādīja, ka uzņēmums meklēs balansu starp neietekmējamiem faktoriem un faktoriem, ko var ietekmēt, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku siltumapgādes pakalpojumu klientiem.

Tāpat viņš atzina, ka siltākas ziemas rada lielākus izaicinājumus, un tāpēc uzņēmums strādā, lai tīklam pieslēgtu vairāk klientu.

«Tas ir viens no prioritārajiem darbības virzieniem. Katru gadu pie Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas «Rīgas siltums» pieslēdz jaunus klientus ar kopējo siltuma jaudu 20-23 megavati (MW). Tā ir vidēja mēroga Latvijas pilsēta, ko mēs katru gadu Rīgā un Pierīgā pieslēdzam centralizētai siltumapgādei. Tāpat notiek darbs pie iekšējās efektivitātes, kuru uzlabojot, mēs varam mazināt negatīvo ietekmi no ārējiem apstākļiem,» sacīja Kalniņš.

Viņš arī pauda, ka kompānija seko līdzi klimata izmaiņām, laika apstākļiem, kā arī rēķinās, ka māju siltināšana samazinās siltumenerģijas gala patēriņu.

«Tādēļ vienīgais efektīvais risinājums ir paplašināt klientu loku. Ja spēsim to nodrošināt, tad siltumenerģijas patēriņš līdz 2030. gadam turēsies nemainīgā līmenī,» sacīja Kalniņš, piebilstot, ka klientu skaits, kas atslēdzas no Rīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas, ir 15-20 reizes mazāks nekā jauno klientu skaits.

«Rīgas siltuma» valdes priekšsēdētājs minēja, ka oktobrī kompānijai bija vairāk nekā 8300 klientu, kuriem ir pieslēgta centralizētā siltumapgādes sistēma.