«Rīgas nami»: Rīgas Centrāltirgus sakārtošanai būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro

«Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot,» teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados «Rīgas nami» darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd «Rīgas nami» strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis. 

«Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas,» stāstīja Sleže. 

Viņa skaidroja, ka «Rīgas nami» kopā ar Rīgas pilsētu pie Centrāltirgus koncepcijas strādā, lai saprastu, kāda ir vīzija, ko nākotnē grib redzēt Centrāltirgus teritorijā. Sleže uzsvēra, ka teritorija ir ļoti, ļoti liela, vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru, tostarp paviljonu segtā platība vien ir apmēram 30 000 kvadrātmetru. Tā ir milzīga, mūsdienās nevienā Eiropas pilsētā nav tik lielas segtā tirgus platības. 

Sleže uzsvēra, ka tirgus vīzija pilnīgi noteikti mainīsies, un no pilsētas puses ir jāskatās, kas ir tā nepieciešamība, kādām pilsētai un iedzīvotājiem nepieciešamām funkcijām telpu trūkst. Koncepcijas izstrādes gaitā uz šīm lietām arī tiks vērsta uzmanība. Sleže sacīja, ka no vienas puses ar īpašumu ir kaut kas jānopelna, tam jābūt saimnieciski izdevīgi, bet ir jābūt iespējai tirgū nopirkt svaigus produktus, vietējos ražojumus. Šī funkcija noteikti saglabāsies, bet cik lielā apmērā, to «Rīgas nami» pagaidām nevar pateikt.

Jautāta, vai rīdzinieku iecienītais Nakts tirgus tiks saglabāts, Sleže sacīja, ka tādā vai citādā formā, visticamāk, Nakts tirgus paliks. Tā ir vistiešākā iespēja satikties pircējam ar pārdevēju un ir visīsākā un ekoloģiskākā produktu piegādes ķēde, kā arī cilvēciski vistiešākā saikne un iespēja savu izaudzēto tomātu atvest un pārdot.

Savukārt rūpniecības preču tirgum «Rīgas nami» jau ir pabeiguši koncepciju vismaz turpmākajiem pieciem gadiem. Par šīs tirgus daļas attīstību vīzija ir visskaidrākā. Tur, kur senāk bija rūpniecības preču tirgus, tiek veikti sakopšanas darbi un, ejot līdzi laikam, arī ieviesti ilgtspējīgi risinājumi. Materiālus, kas tiks iegūti no vecajām būdiņām, «Rīgas nami» vērtēs, kur tos var atkārtoti izmantot. Ir plānots, ka tur arī būs rūpniecības preču tirgus un papildu autostāvvietas, kas kompleksi risina tos izaicinājumus, kas tirgum pašlaik ir. Sleže sacīja, ka vismaz gadu vajadzēs, lai šo teritoriju sakoptu.

«Šobrīd redzam, ka, līdz ar konkurenci tirdzniecībā, līdz ar lielveikalu ienākšanu un kopējo pārtikas piedāvājumu pilsētā, tirgū tik lielas platības pārtikas tirdzniecībai vairs nav nepieciešamas. Tos pārtikas tirgotājus visās preču kategorijās, kas mums ir, spējam savietot esošajos paviljonos. Mums ir zivju paviljons, sakņu paviljons, kas šobrīd ir ciet rekonstrukcijas dēļ, ir piena paviljons, kur lielākajā daļā tiek tirgotas rūpniecības preces un ir atsevišķi ēdinātāji, kā arī ir gaļas paviljons un gastronomijas paviljons. Izņemot sakņu un piena paviljonu, pārējos trijos tiek tirgota tikai pārtika,» teica Sleže.

Vaicāta, vai tā arī paliks, Sleže skaidroja, ka visam pamatā ir jābūt saimnieciskajam pamatojumam, jāskatās, kādas tirgus daļas var racionāli savienot. Sleže atgādināja, ka pārtikas tirdzniecībai ir specifiskas prasības un specifiskas infrastruktūras prasības. Tirgus teritorija ir diezgan nolietota, arī paviljoni, tādēļ, ja ir vēlme turpināt pārtiku tirgot visos piecos paviljonos, tas prasīs milzīgas investīcijas. 

«Ir jāvērtē pieprasījums, bet nedomāju, ka racionāli ir turpināt tirgot pārtiku visos piecos paviljonos, tikai tādēļ, ka mums ir lielākais tirgus Eiropā. Tam mūsdienās nav vairs saimnieciska pamatojuma. Cilvēku pilsētā ir mazāk, un tādēļ arī mums ir jāiet līdzi tām vajadzībām, kas pilsētai ir,» pauda Sleže

Savukārt jautāta, kāda nākotne ir paredzēta tirgus āra teritorijām, kur arī tagad tirgo ziedus, dārzeņus, augļus, Sleže atbildēja, ka jebkurā gadījumā ir jābūt tirgus laukumam, šī funkcija ir jāsaglabā. Āra teritorija tirdzniecībai noteikti saglabāsies, jo, piemēram, vasarā sakņu paviljonā lielas aktivitātes nav, pārsvarā viss notiek ārā. Āra tirdzniecība saglabāsies, bet kādā apmērā un kā pārveidota, to «Rīgas nami» vērtēs attīstības koncepcijas laikā.

Sleže piebilda, ka Centrāltirgus attīstības koncepcija varētu būt gatava nākamā gada pavasarī.

«Rīgas nami» apņēmušies tuvāko trīs gadu laikā kopumā Centrāltirgū ieguldīt gandrīz trīs miljonus eiro, taču fundamentālus ieguldījumus īpašumā, kas uzņēmumam nepieder, «Rīgas nami» nedrīkst veikt, to nosaka arī normatīvie akti. 

Sleže sacīja, ka vajadzības Centrāltirgum ir ļoti lielas un tās ir krājušās jau ilgākā laika periodā. Faktiski visiem paviljoniem ir nepieciešama konstrukciju stiprināšana, vairākiem paviljoniem ir nepieciešami jumta uzlabojumi un arī āra teritorijām ir nepieciešami uzlabojumi.

Pašvaldības SIA «Rīgas nami» šī gada pirmajā pusē strādājusi ar 150 000 eiro peļņu, tikmēr uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 10,4 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka pērn tika veikta četru Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību reorganizācija, «Rīgas namiem» pievienojot SIA «Rīgas pilsētbūvnieks», SIA «Rīgas Centrāltirgus» un SIA «Rīgas serviss».

Kā liecina «Firmas.lv» dati, pēc uzņēmumu apvienošanas 2022.gadā «Rīgas namu» apgrozījums bija 17,66 miljoni eiro, bet peļņa 190 000 eiro.