Rīgas domes koalīcijas sarunās plāno gan divpusējas, gan četru pušu tikšanās

JV uzskata, ka var notikt arī individuālās tikšanās, tāpēc ir gatava pēc šīs tikšanās piedalīties arī divpusējās sarunās ar «Progresīvajiem». Reizē četru pušu sarunām, JV skatījumā, ir jābūt galvenajam sarunu formātam, atzīmēja Ķirsis.

Savukārt «Progresīvie» plānojuši tikties atsevišķi ar JV otrdien plkst.11.

Vaicāts, līdz kādam termiņam jāvienojas par Rīgas domes jauno vadību, Rīgas mēra pienākumu izpildītājs atzīmēja, ka gribētos ātrāk, bet «Progresīvie» neesot «tik steidzīgi ar šo procesu».

Taujāts par svarīgākajiem darbiem, kas galvaspilsētas domei būtu jāpaveic atlikušo nepilnu divu gadu termiņā, Ķirsis atzīmēja, ka prioritāri ir apspriesti vairāk nekā 30 punkti.

Kā svarīgākos darbus savā līdz šim pārraudzītajā satiksmes nozarē JV politiķis redz pabeigt tādus lielos projektus kā Austrumu maģistrāle, Brasas tilts, būvniecības projektus Mūkusalā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Ķirsis uzsvēra arī nepieciešamību pagūt iesākt Zemitānu un Vanšu tilta rekonstrukciju, kā arī veiksmīgi īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā Rīgas skolās.

Kā ziņots, bijušajiem Rīgas domes koalīcijas partneriem, kuri turpina sarunas par iespējām turpināt kopīgu darbu pašvaldībā, pagaidām ir atšķirīgs redzējums, kuram politiskajam spēkam pienāktos tiesības virzīt nākamo mēra amata kandidātu.

JV, NA/LRA un KR uzskata, ka tieši viņu blokam pienāktos tiesības virzīt nākamo Rīgas mēru, kamēr PP tiek piedāvāts virzīt vicemēra amata kandidātu.

PP pārstāve Justīne Panteļejeva iepriekš norādīja, ka PP ir uzklausījusi šo piedāvājumu un to izvērtēs, taču šim piedāvājumam pagaidām atbalstu nepauž. Līdz ar to pašlaik no PP netiek izslēgta iespēja virzīt gan mēra amata kandidātu, gan vicemēra amata kandidātu.

JV, NA/LRA un KR noraidījušas visus PP priekšlikumus — samazināt vicemēru skaitu no trim līdz vienam un pārdalīt atbildības sfēras, JV atņemot atbildību par satiksmes jomu.